Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Šogad gurķus audzē vairāk

Druva
00:00
29.03.2008
6

Jau pirms nedēļas veikalos varēja nopirkt pirmos zemnieku saimniecības „Kliģeni” siltumnīcās izaudzētos garos gurķus, aprīļa otrajā pusē gaidāmi arī tomāti.

Pērn gurķi tika audzēti hektārā segtās platības, šogad jau pusotrā hektārā. „Kliģenu” vadītājs Aleksandrs Raubiško atzīst, ka pieprasījums pēc gurķiem ir, turklāt tas jūtams arī rudenī. Tādēļ pieņemts lēmums pushektāra platībā gurķus audzēt arī rudenī, lai gan pērn tas netika darīts. „Arī rudenī pieprasījums pēc gurķiem bija, lai gan tie vairāk ir sezonas prece, kas īpaši pieprasīta pavasarī,” stāsta A.Raubiško.

Pašlaik nedaudz mazāk, hektāra platībā, tiek audzēti tomāti. Rudenī tie tiks audzēti vairāk – divos hektāros. Tieši pavasara tomāti būs pirmā raža pērn vasarā uzceltajā trešajā saimniecības siltumnīcā.

„Kliģenos” arī šogad tiek turpinātas iesāktās tradīcijas, audzēti tiek lielie tomāti un garie gurķi. A.Raubiško garos gurķus atzīst par ekonomiski izdevīgākiem: „Arī pircējiem mainījusies attieksme pret garajiem gurķiem. Garšas īpašības tiem ir labas, ir plānāka miziņa. Vienu gurķi taču ir ērtāk nopirkt, nomizot un sagriezt, nekā vairākus mazos!”

Lai gan gurķi tiek audzēti siltumnīcā, kur tiem nodrošināti nepieciešamie apstākļi, tomēr pelēcīgais laiks ražu ietekmē. Ja laiks būtu saulaināks, iespējams, gurķi ražotu jaudīgāk un straujāk. Tomēr A. Raubiško atzīst, ka ne par ražu, ne pieprasījumu nevarot sūdzēties.

Arī „Kliģeni” izjūt konkurenci ar importētajiem dārzeņiem, kas lielākoties ir arī lētāki. Ekonomiskie apstākļi liek pievērst uzmanību cenai, un nākas secināt, ka Latvijā audzētie gurķi tomēr ir nedaudz dārgāki. „Latvijas gurķis ir audzēts dārgākos apstākļos salīdzinājumā ar tiem, kas audzēti citās klimatiskajās joslās. Energoizmaksas ir lielas, līdz ar to arī cena lielāka,” skaidro A.Raubiško.

Tā kā lielākās ražošanas izmaksas, pat ap 70%, veido tieši energoizmaksas, saimniecība īpaši piedomā par energoefektivitātes paaugstināšanu. Siltumnīcās ierīkoti enerģijas taupības ekrāni, kas tumšajās diennakts stundās samazina apsildāmās telpas platību. „Kliģenu” vadītājs apstiprina, ka saimniecība pārliecinājusies – aizverot ekrānus, izdodas saglabāt 20 – 25% enerģijas. Tas ir būtiski, ņemot vērā energoizmaksu palielināšanos. Saimniecību ietekmē ne tikai elektrības sadārdzināšanās. Cenas cēlušās arī minerālmēsliem, taču gurķu cena šogad nav palielināta. Pagājušā gada pavasarī tā bijusi pat lielāka.

„Kliģeni” turpina strādāt un attīstīties. Saimniecībā ir jau trīs modernas siltumnīcas, sedzot trīs hektārus. Palielinājušies arī ražas apjomi, lai nodrošinātu produkcijas uzglabāšanas iespējas, pašlaik rit jaunas un plašākas noliktavas būvniecība. Tajā ar laiku būs arī aukstuma kamera. A.Raubiško vērtē, ka noliktava ir nepieciešamība, jo pašreizējās noliktavas telpas ir pārāk nelielas. Līdz šim produkciju veiksmīgi izdevies notirgot uzreiz pēc novākšanas, tomēr būtiski nodrošināt arī uzglabāšanas iespējas.

Pilnveidotas arī dārzeņu audzēšanas tehnoloģijas. A.Raubiško uzsver, ka līdzekļi iespēju robežās tiek ieguldīti ražošanas attīstībā, lai tā kļūtu aizvien efektīvāka un labāka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
18

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
26

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
35

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
225

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
101
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
34
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
37
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi