Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Sodi vēl neliek mainīt paradumus

Jānis Gabrāns
23:00
19.08.2019
10
Telefonspiestures Indarsfoto

Lai arī jau vairāk nekā gadu sods par telefona lietošanu pie stūres, atrodoties kustībā, noteikts no 25 līdz simts eiro, katrs var pārliecināties, ka situācija neuzlabojas.

Tagad, palielinot sodu, tika mainīts arī formulējums, par ko tas pienākas. Iepriekš Admi­nistratīvo pārkāpumu kodeksā bija rakstīts – par tālruņa lietošanu -, bet dzīvē bija precedenti, kad autovadītāji centās attaisnoties, ka tas nav tālrunis, bet planšetdators un tamlīdzīgi. Tagad ir konkrēts uzskaitījums – par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, transportlīdzeklim esot kustībā. Tas neattiecas uz situācijām, kad tālruni lieto, izmantojot brīvroku sistēmu.

Pērn CSDD veiktā aptauja parādīja, ka vairāk nekā 70 procenti autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, un pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug. No vienas puses, var saprast, jo šajā steidzīgajā laikā biznesā darījumu sarunas ir būtiska ikdienas sadaļa, bet, pārkāpjot vienu likumu, tas ir solis pretī arī citu likumu un noteikumu pārkāpšanai. Ir taču risinājums – brīvroku sistēmas, kas iebūvētas katrā jaunā un pat vecākā automobilī, taču arī tā nav vērtējama viennozīmīgi. Vieni gan uzskata, ka uzmanība vienalga tiek pievērsta sarunai, novēršot uzmanību no ceļa. Pat ja tā, brīvroku sistēmas pluss, ka abas rokas brīvas, jo, ja pilsētas satiksmē ar vienu roku jātur telefons, bet ar otru jāpārslēdz ātrumi, var rasties problēmas. Un, kā jokojot teica kāds autovadītājs, kur lai šādā situācijā tur kafijas krūzi?

Taču lielāku bīstamību par sarunām rada īsziņu lasīšana, rakstīšana vai sērfošana sociālajos tīklos. Tad uzmanība uz brīdi pilnībā tiek novērsta no ceļa, bet, braucot ar ātrumu 90 km/h, sekundes laikā auto veic 25 metrus. Diemžēl sociālajos tīklos sekundes izkūst kā sniegs, kamēr auto turpina traukties.

Braucēju attieksme pret tālruņa lietošanu ir dažāda, vairums to akceptē. Dažs norāda, ka bīstamību runāšana pa tālruni varētu radīt Rīgā, kur satiksme blīva, kur strauji jāreaģē, bet uz lielā ceļa nevienu nevar apdraudēt. Ja vēl brauc ar automātu, vispār nav problēmu.

Cēsnieks Uldis, kuram bieži nākas braukt uz Rīgu, atzīst, ka šo ceļa posmu izmanto, lai veiktu vajadzīgos zvanus, kārtojot darba jautājumus: “Es saprotu, ka pārkāpju noteikumus, bet domāju, ka nekādu apdraudējumu nevienam neradu. Patiesībā šis ceļa posms ir ļoti noderīgs lietu kārtošanai, jo, pirmkārt, var veikt nepieciešamās sarunas, otrkārt, arī ceļš paskrien ātrāk.”

Uz norādi, ka sarunas laikā uzmanība tiek novērsta no ceļa, viņš ar smaidu piebilst: “Tieši otrādi, jo visu laiku jāskatās, vai kaut kur nav policijas mašīna.”

Tikmēr Valsts policija turpina sodīt šīs noteikumu prasības pārkāpējus, un gada laikā valstī kopumā sodi piemēroti vairākiem tūkstošiem autovadītāju. Valsts policijas Vidzemes reģiona Kārtības policijas rotas komandieris Jānis Goba stāsta, ka šī gada septiņos mēnešos reģionā sastādīti 414 administratīvo pārkāpumu protokoli par telefonu un viedierīču lietošanu pie stūres, atrodoties kustībā: “Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sodīto apjoms aug. Ikdienā katrs var redzēt, cik daudzi lieto tālruņus braucot, tāpēc var teikt, ka sodīta tiek tikai neliela daļa pārkāpēju. Saprotu, ka ikdienas straujā dzīve liek daudz būt kustībā, cilvēki tajā laikā cenšas izmantot tālruņus, bet tas nav attaisnojums.”

Risinot samilzušo mobilo telefonu lietošanas problēmu, Valsts policija turpinās rīkot papildu kontroles. Dzirdēts par īpaši aprīkotajām netrafarētajām policijas automašīnām, kas aprīkotas ar 360 grādu kamerām. Taču arī tagad policijas mašīnās ir kameras, kas fiksē notiekošo mašīnas priekšpusē, aizmugurē, sānos, un, ja pārkāpums piefiksēts, autovadītājam nav iespēju izvairīties no soda. J. Goba gan stāsta, ka daudzi, redzot, ka tuvojas policijas mašīna, steidzas paslēpt tālruņus ārpus redzamības. Kā situāciju mainīt? Vēl vairāk palielinot sodus?

“Ir jāmainās domāšanai,” saka J. Goba. “Ja atceramies, pirms gadiem 20 cilvēki automašīnās nepiesprādzējās, jo uzskatīja, ka tas nav nepieciešams, tagad visi sapratuši, ka piesprādzēties ir normāli. Iespējams, paies gadi un autovadītāji sarunām izmantos brīvroku sistēmas un tālruņus braucot nelietos. Turpināsim kon­troli, vairāk izmantojot netrafarētās mašīnas, jo viedierīču lietošana braucot ir viena no kontroles prioritātēm līdzās ātruma pārsniegšanai un braukšanai reibumā.”

Valsts policijā arī norāda – ir pamats uzskatīt, ka daudzās situācijās telefons varēja būt par iemeslu satiksmes negadījumam. Dažkārt apdraudējumu rada telefona meklēšana somā vai citur.

Atbilstoši likumdošanai brīdinājums par šo pārkāpumu nav paredzēts, tikai naudas sods. Tiesa, sodi Latvijā ir būtiski mazāki nekā citviet Eiropā. Pie­mēram, Spānijā, Dānijā, Somijā un Lielbritānijā sods par šādu pārkāpumu ir ap 200 eiro, Nī­derlan­dē pat 420 eiro.

Nobeigumā kāds feisbukā atrasts padoms: “Nebrauc dzērumā! Tur ir pilna iela idiotu, kas, braucot skaidrā, baksta telefonus. Viņi tev sasitīs mašīnu, bet vainīgs būsi tu!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi