Sociālā palīdzība iedzīvotājiem jāattīsta nevis vienreizēju pabalstu, bet dažādu pakalpojumu veidā. Šo pārliecību uztur Valmieras novada fonds, kurš nule kā atbalstījis vairāku nevalstisko organizāciju ideju realizēšanu.
“Prieks, ka rosās iedzīvotāji pagastos. Apstiprinājām un finansiāli atbalstīsim sešus projektus, kas bija orientēti cilvēku sadarbības un pašpalīdzības veicināšanai,” uzsvēra Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš un piebilda – plašai sabiedrībai varētu likties, ka negūst pensionāri labumu, ja fonds atbalsta elektriskās
cepeškrāsns
vai veļas mašīnas iegādi, ka nav svarīgi, lai dziļos laukos, kur nav saglabātas kultūras iestādes, būtu vieta, kur pulcēties jauniešiem.
“Tā nav, jo mūsu mērķis ir atbalstīt tos, kas vēlas palīdzēt citiem un rosina vietējos darboties, neslīgt depresijā. Piemēram, Vaidavā darbojas cilvēki, kas mērķtiecīgi apzina, kā dzīvo ļaudis viensētās, kā klājas tiem, kas palikuši vieni. Satiekoties, runājoties, viņi uzzina, kam mājās lieki kartupeļi, kas vajadzīgi daudzbērnu ģimenei, kurš šosestdien brauks līdz pilsētai un kam ir brīvas vietas transporta līdzeklī. Pašreizējos ekonomiskos apstākļos tas nav mazsvarīgi,” sacīja Ansis Bērziņš, un “Druva” par to pārliecinājās Zilākalna pagastā. Tas ir mazs pagastiņš bijušā Valmieras rajona teritorijā, tagad Kocēnu novadā. Tajā iedzīvotājus visskarbāk skāris bezdarbs un nākamajā mācību gadā vairs durvis nevērs arī pamatskola.
“Iedzīvotāji ir dažādi, bet viņi nav slikti, un esam izdomājuši, ka varam viens otram palīdzēt,” sacīja nevalstiskās organizācijas “Attīstība. Virzība. Izaugsme.” valdes priekšsēdētāja Inese Stepena, kuras vadītā biedrība, piedaloties Valmieras novada fonda rīkotajā projektu konkursā, nupat tikusi pie jaunas plīts, bet pirms dažiem gadiem Zilākalna iedzīvotājiem sarūpēta veļas mazgāšanas mašīna.
“Pieprasīts pakalpojums. Ir Zilākalnā iedzīvotāji, kuriem nav iespēju nopirkt veļasmašīnu, ir tādi, kam mājās nav ūdensvada. Veļu te nāk un mazgā vairākas daudzbērnu ģimenes,” sacīja pensionāre Gaida Allika, kura brīvprātīgi uzņēmusies rūpes par to, lai “veļas mājā” būtu kārtība, un darbīgās biedrības pārstāves ir pārliecinātas, ka tikko kā iegādātā plīts būs tā, kas saliedēs paaudzes.
“Rīkojām kulinārijas kursus. Pie mums nāca daudz meiteņu, man sirds sāpēja, kad redzēju- pat olu nemāk uzcept. Ģimenes, vecāki ir dažādi. Mums svarīgi, lai jaunie dzīvo citādi un mācās no tiem, kas šos padomus var dot. Jau tagad zinām, ka uz Jāņiem cepsim plātsmaizi. Viens atnesīs miltus, cits olas un rabarberus, plātsmaizes būs daudz. Ar to mēs cienāsim trūcīgos, vientuļos,” sacīja Inese Stepena.
Ilze Kalniņa
Komentāri