Skolu vadība šaubās, vai izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa priekšlikums pagarināt mācību gadu Latvijas skolās būtu lietderīgi, liecina aptaujāto skolu direktoru viedokļi. Rīgas 49.vidusskolas direktors Juris Liepiņš stāstīja, ka nākt klajā ar priekšlikumiem, atsaucoties uz to, ka tā dara ārzemēs, neizvērtējot reālos ieguvumus un zaudējumus, nav prātīga doma. “Ne viss, kas ir labs ārzemēs, der un ir piemērots arī mums. Tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Šeit es gribu atgādināt izglītības un zinātnes ministra Andra Piebalga savulaik īstenoto reformu, kuras rezultātā tika ieviesti izvēles mācību priekšmeti. Šīs reformas sūros augļus mēs baudām vēl šodien, tādēļ, pirms kaut ko reformēt, ir nopietni jāizsver, kādus rezultātus no tām sagaidīsim,” aicināja direktors. Viņš arī minēja vairākus praktiskus iemeslus, kādēļ mācību gada pagarināšanu būtu apgrūtinoši ieviest. “Rīgas 49.vidusskolā mācību telpu logi ir dienvidu pusē, un maijā klases sakarst tā, ka bez gaisa kondicionieriem strādāt ir neiespējami. Skolēni maijā skolas telpās nav noturami, viņi raujas pagalmā. Turklāt lielākā daļa skolēnu tomēr vasaras brīvlaiku pavada laukos pie radiem, bet vidusskolēni arī strādā. To es zinu, jo daudzi skolēni skolas obligāto praksi no brīvdienām vasarā lūdz pārcelt uz mācību gada laiku, jo viņi strādā. Skolēni Rīgā atgriežas tikai augusta pēdējās dienās, tādēļ mēs skolas sakopšanas talku esam pārcēluši uz pēdējām augusta dienām, jo agrāk rīkot nav jēgas – skolēni vēl nav atgriezušies Rīgā,” sacīja Liepiņš. Tāpat vasarā skolēniem notiek sporta nometnes. Direktors pauda bažas par to, ko skolēni darīs tumšajās rudens un ziemas brīvdienās, vai klīdīs pa ielām, vai sēdēs tikai pie datoriem? Vai par to, kāds ir padomājis, vaicāja direktors. Saldus pamatskolas direktore Dace Balandīna piekrīt, ka izmaiņas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, bet tās būtu jāsāk ar nopietnu izglītības standartu un mācību programmu revīziju. “Patlaban spēkā esošais izglītības standarts izvirza pārāk augstas prasības, galvenokārt pieprasot no skolēna teorētiskas zināšanas, bet sabiedrība gaida skolēna prasmi radoši darboties. To īstenot atbilstoši esošajam standartam ir ierobežotas iespējas. Arī centralizētie eksāmeni ir sastādīti tā, ka tie virzīti uz nestandarta situāciju pārbaudi, nevis prasmi rīkoties standartsituācijās,” teica direktore. Balandīna nenoliedz vajadzību apzināt nepieciešamību pagarināt mācību gadu, bet pirms to darīt ir nopietni jāizvērtē, kādēļ to dara, jo tas jau neietekmē tikai skolas, bet visas sabiedrības dzīvi. Direktore uzsver, ka mācību gada pagarināšanu nevar ieviest tik ātrā tempā, ir jāizstrādā koncepcija, jāpārliecinās, ka tā ir darboties spējīga, un tikai tad to var ieviest dzīvē. Tas nav tik vienkārši izdarāms, pielikt klāt pāris nedēļas mācību gada beigās. Ir jābūt skaidram, ko šajās nedēļās darīs, tas nozīmē, ka ir laikus un rūpīgi jāpārplāno viss mācību saturs,” teica Balandīna. Viļakas novada Žīguru pamatskolas direktore Svetlana Romāne uzskata, ka mācību gada pagarināšana tikai paaugstinās izdevumus pašvaldību budžetiem, nevis uzlabos skolēnu sekmes. “Mūsu novads skolēniem apmaksā pusdienas, ved uz skolu un atpakaļ uz mājām, tam visam būs vajadzīga papildus nauda. Turklāt mūsu skolēni vasarā kopā ar vecākiem pelna naudu nākamajam skolas gadam. Mūsu bērniem nav bērnības, jo viņi cīnās par izdzīvošanu, jo īpaši jaunieši vasarā cenšas kaut ko nopelnīt,” sacīja Romāne. Direktore uzsvēra, ka patlaban izstrādātos standartus dabaszinātnēs, kas ir ļoti labi, skolas diemžēl nevar īstenot tādā apjomā, kā vajadzētu, jo joprojām nav datoru, nav interaktīvo tāfeļu. Skolas vienīgais multiprojektors no intensīvās lietošanas ir sabojāies un nodots remontā. “Datorus sola vismaz trīs gadus, un solījumi katru tiek atlikti aizvien uz vēlāku un vēlāku laiku. IZM vajadzētu sākt ar šo lietu sakārtošanu vispirms,” aicināja direktore. Savukārt viņas vietniece izglītības jomā Dzintra Uzkliņģe piebilda izglītības sistēmā ir nepieciešama stabilitāte, nevis nemitīgas reformas, kuras netiek izvērtētas, bet pāriet nākamajās. Kā ziņots, Ķīlis piedāvā pagarināt jau nākamo mācību gadu, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas varētu īstenot noteikti, ja iesaistītās puses – vecāki, skolotāji – to atbalstītu. IZM apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidroja, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām. IZM līdz šī mēneša vidum ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka mācību gada sākuma un beigu datumu. Ministrs stāstīja, ka tuvākajās dienās juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt nākamā gada martā pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze. Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaicīgi, tad 2012./2013.gadā mācību gads sāksies 3.septembrī un beigsies 2013.gada maija beigās. “Gadījumā, ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad iespējams, ka jau 2013.gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem,” skaidroja ministrs. Taču, sākot no 2013./2014.mācību gada, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads – tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, sacīja ministrs. LETA
Komentāri