Pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Re:Baltica” nāk klajā ar statistisku datu salīdzinājumiem, pamatojot Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumu pašvaldībām – novados samazināt skolu skaitu. Tagad nosauktas 20 pašvaldības, kuru politika pieļāvusi situāciju – pārāk maz skolēnu uz pedagogu skaitu, tātad pārāk mazas skolas. Ministrs Kārlis Šadurskis kritizējis pašvaldības par pretošanos aicinājumam slēgt mazas skolas. “Re:Baltica” tabula rāda, ka Vidzemē pašvaldību pretestība skolu apvienošanai ir vislielākā. Tabulā ar mazāko skolēnu skaitu uz vienu pedagogu Latvijā pirmo trijnieku veido Pārgaujas, Vecpiebalgas un Amatas novadi. Tad seko septiņas Latgales, viena Zemgales, četras Kurzemes un vēl piecas Vidzemes pašvaldības, tajā skaitā Raunas novads.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kurā ietilpst arī Latvija, bieži kalpojusi kā atskaites punkts Latvijas salīdzināšanai ar citām valstīm, tajā skaitā izglītībā. Izglītības ministrs sabiedrībai raida ziņu, ka mazas skolas ar nepiepildītām klasēm atsaucas uz valsts kopējo izglītības kvalitāti. Ja ir iespēja strādāt ar pilnvērtīgi lielām klasēm, vidējais izglītības līmenis, ko sasniedz bērni, ir augstāks.
Ja pašvaldība nolemj apvienot skolas, tas ministrijai jāpaziņo pusgadu iepriekš, tātad jau tagad – februārī. Apjautājot Pārgaujas, Vecpiebalgas un Amatas novada pašvaldības, “Druvai” kļuva zināms, ka šādam solim gatavojas Amatas novada pašvaldība. Priekšsēdētāja Elita Eglīte, pirms deputātu galīgais lēmums vēl nav pieņemts, bilda tikai to, ka runa ir par Drabešu pagastu, domājot par Drabešu sākumskolas un Drabešu internātpamatskolas juridisku apvienošanu. Sabiedrības pieprasījums pēc internātskolas pakalpojumiem strauji krities, bet pieprasījums pēc pirmsskolas grupām un klasēm sākumskolā cēlies, un skolas ēka Līvu ciematā kļūst par šauru.
“”Re: Baltica” pētījums par skolām ar mazu skolēnu skaitu ir parādījis īstenību, jo Amatas novads ir viens no vismazāk apdzīvotajiem novadiem,” teic Elita Eglīte par Zaubes, Skujenes, Nītaures un Amatas pagastu, kuri arī ietilpst novadā. Viņa apšauba, vai Latvijā mazāk apdzīvotām teritorijām jāpiemēro tie paši kritēriji skolu darbībā, kas blīvi apdzīvotām ar pārpildītām izglītības iestādēm. “Par īstenību, ko atspoguļojis pētījums, nevar teikt, ka tā ir laba vai slikta. Arī pētījums dzīvi nemainīs. Amatas novada pašvaldība gada laikā jau veikusi vienu reformu izglītībā – Skujenes pagastā apvienojusi divas pamatskolas.” Tagad bijušās Sērmūkšu pamatskolas skolēni dodas uz skolām Vecskujenē vai Nītaurē, abās vietās nedaudz palielinot audzēkņu skaitu. Pašvaldība ir rīkojusies, bet valsts gan ne – to uzsver vietējā politiķe E. Eglīte. “Valsts nozīmes grantētais ceļš, pa kuru ikdienā intensīvi kursē skolēnu autobusi, netiek pienācīgi uzturēts, kā mums solīja. Nekādas tālākas skolu reformas laukos nesanāks. Skolas darbojas rudenī, ziemā un pavasarī, un slikto ceļu dēļ bērnu pārvadāšana ir sarežģīta. Ja bērnus nāksies vest uz vēl tālākām skolām, tad jau jāmaina mācību plāns. Vasarā lauku ceļi ir labāki. Solīto ceļu uzlabošanas programmu valsts nepilda. Mums atbild, ka valstij tam nav resursu, gaidiet 2020. gadu, bet skolu reforma taču ir saistīta ar bērnu pārvietošanos. Ja tā ir ierobežota, jāpārvietojas ģimenēm. Kopš Amatas pamatskolu pārcēlām uz Ieriķiem, nemitīgi no ģimenēm laukos saņemam iesniegumus ar lūgumu Ieriķos piešķirt dzīvokļus. Pašvaldībai to nav. Ģimenes nevar doties arī uz pilsētu, jo arī Cēsu pašvaldībai dzīvokļu nav.”
Vecpiebalgas novada priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone, komentējot valsts spiedienu novadā samazināt skolu skaitu (novadā tās ir Taurenē, Dzērbenē, Inešos, Vecpiebalgā, bet Kaives pagasta bērni dodas uz Skujenes skolu), saka: “Valsts ir sākusi pētījumu par skolu tīklu Latvijā, tam jābūt gatavam martā. Tad arī ceram saņemt informāciju ar visiem aprēķiniem – ieguvumiem un zaudējumiem, ja sāksim novada skolu apvienošanu. Mums interesē sociālie izdevumi, transporta izmaksas – visas nianses. To ministrs K. Šadurskis visiem solīja Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē. Mēs esam turējušies pie principa, ka pamatskolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk katra pagasta iedzīvotāju dzīvesvietai. Taču iedzīvotāju skaits ir samazinājies, un arī skolu skaitu nāksies samazināt. Kā to darīt, gaidām ekspertu ieteikumus. Pašvaldība šobrīd nekādus lēmumus nepieņems.”
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents sarunu par “Re:Baltic” pētījumā piešķirto pirmo vietu sāk ar komentāru, ka pedagogu saskaitīšana nav veikta objektīvi. Viena no Pārgaujas trim skolām ir internātskola bērniem ar kustību traucējumiem, uzsver novada politiķis un piebilst, ka pētījuma autorus tāpēc nesāks kritizēt. Par Straupes pamatskolu un Stalbes vidusskolu, kas vēl ir novadā, politiķis saka: “Tās ir savstarpēji nesavienojamas skolas. Vai Straupes pamatskola ar 140 bērniem zem viena jumta būtu maza skola, kas slēdzama? Savukārt Stalbes vidusskolai jau ir pievienota pamatskola no Auciema, tajā vietā turpinot piedāvāt ģimenēm bērnudārzu. Tātad mēs novada teritorijā skolu reformu jau esam realizējuši. Tas notika jau pirms iepriekšējām pašvaldības vēlēšanām. Ekonomiskie aprēķini liecina, ka pašvaldība rīkojusies pareizi.” Situāciju, ka Stalbē vidusskola tomēr nav tik liela, kā valsts vēlētos, H.Vents skaidro ar to, ka Raiskuma un Stalbes pagastam ir tuvu pilsēta. Laucinieki dodas uz pilsētu darbā un bērnus vadā līdzi uz skolām Cēsīs. “To, ka daudzas novada ģimenes savu darbadienu pavada pilsētā, tur mācās bērni, mēs, pašvaldība, nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi ar mākslīgiem lēmumiem,” saka H. Vents un piebilst, ka tādus izglītībā nevajadzēs: “Pašvaldība izglītībai jau piešķir daudz. Tā kā mēs finansējam skolas, diez vai dara kāda cita pašvaldība. Pašvaldība atbalsta katru ģimeni, kura bērnu sūta novada skolā.” Par visiem tiek padomāts – tāda ir pašvaldības nostāja.
Komentāri