Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Skaista ēka Raunas centrā

Sarmīte Feldmane
23:00
09.09.2020
7
Img 2099 1

Raunas centrā pagājušā gadsimta 20.gados celtais nams, ko raunēnieši pazīst kā Blūmes māju, atjaunots. Te mājvieta pagasta bibliotēkai, muzeja krājumam un izstāžu zālei, audēju kopai “Drellis”, kā arī iespēja kādam uzņēmējam iegūt izsolē tiesības nomāt un apsaimniekot iekārtotās telpas.

Ēkas atjaunošanas pabeigšana bija svētki. Tiem gatavojās arī bibliotēkas kolektīvs, lai savā mājā uzņemtu jaunos kaimiņus. Bibliotēkas vadītājas Dignas Soboļevas rosinātas, vairāk nekā desmit raunēnietes bija atnesušas izstādei rudens ziedus, un tie pie ēkas veidoja krāsainus rakstus.

Viss sākās pirms deviņiem gadiem. Namam vairākkārt mainījās īpašnieki, līdz tas piederēja bankai. “Tā kā pašvaldībai bija pirmpirkuma tiesības un cena bija tam laikam simboliska, turklāt bibliotēkai vajadzēja gaišākas un plašākas telpas, izmantojām iespēju ēku nopirkt. Tad bija divu instanču tiesas, jo šo ēku ļoti vēlējās kāds veikalu tīkls,” vēsturi atgādina Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un piebilst, ka atjaunošanā ieguldīts ap 400 tūkstošiem eiro, tajā skaitā šogad 160 tūkstoši no pašvaldības budžeta.

Namu pašvaldība nopirka 2011.gadā, 2013. gadā ieskicēja, kas tajā būs, kā izmantos. “Bet katru gadu naudas pietrūka, lai izdarītu ātri. Viss notika pamazām un pamatīgi. Kad ienācām šajā mājā, no otrā stāva pirmais spīdēja cauri,” atceras novada vadītāja, bet būvnieki, gandarīti par paveikto, atzīst, ka no projekta līdz celtniecībai pagājis tik ilgs laiks, ka vairs atsevišķus materiālus, kas bija paredzēti, neražo.
Īpaši priecīgas bija kopas “Drellis” audējas. Viņām tagad ir plaša telpa, kurā vieta piecām lielajām stellēm, kā arī mācību klase. Ilggadējā audēja Anita Bērziņa atceras, kur tikai gadu gaitā audējas nav strādājušas.

“Kopā nākam no 70.gadiem. Mums bija maza telpa, tagad jau bijušajā kultūras namā aiz skatuves, ar skatu uz Brīvības pieminekli. Tad pārcēlāmiess pirmajā stāvā uz tā saucamo dāmu istabu; kad to remontēja, ierādīja virs aktieru istabām. Kādu laiku bija maza istabiņa, kuru pašas kurinājām. “Lauktehnikas” klubā atbrīvojās telpas, un pašvaldība mums deva tur vietu. Tā gandrīz 20 gadus strādājām,” atmiņās kavējas Anita Bērziņa, bet “Dreļļa” vadītāja Gita Krīgere uzsver, ka tagad tikai jāstrādā. “Interesējas audējas, kuras kādreiz audušas, domā atsākt, arī jaunām ir interese,” stāsta G.Krīgere.

Kad pirms pieciem gadiem Blūmes mājā iekārtojās bibliotēka, te sava telpa tika atvēlēta muzejam. “Izstāžu zāle tāpat paliks, bet pagrabstāvā būs vieta krājumam. Ir daudzas fotogrāfijas, dokumenti, kas prasa īpašu glabāšanu,” teic muzeja vadītāja Ieva Plētiena un piebilst, ka būs arī plašāka darba telpa un ikviens, kam ir kas stāstāms par Raunu vai saglabājušās kādas fotogrāfijas, dokumenti, tiek gaidīts.
“Vēl gan visi darbi nav pabeigti,” atgādina novada vadītāja E.Zurģe. Šoruden gaitenī tiks restaurētas sienas, uz kurām redzami gleznojumi.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
105

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi