Visus ezeros izkontrolēt nav iespējams, tomēr galvenie ezeri tiek regulāri apsekoti. Ezeros, kuri ir privātīpašnieku apsaimniekošanā, situāciju kontrolē viņi, un tur notiek gan āliņģu zāģēšana, gan ūdens bagātināšana ar skābekli. Kā secina U. Lencbergs, ja šis darbs ir sākts, apstāties nevar, jo tad sekas var būt ļoti bēdīgas, bet ezeru apsaimniekotāji to labi apzinās, jo nestrādā jau pirmo gadu. Taču publiskajos ezeros savu ieguldījumu varētu dot zemledus makšķernieki.
“Protams, zāģēt āliņģus ir dārgs un darbietilpīgs darbs, un tas arī no viņiem netiek prasīts. Bet, runājot ar makšķerniekiem, ierosinu viņiem saurbt vairākus caurumus un ielikt tajos niedru kūlīšus, lai notiku kaut kāda gaisa apmaiņa. Tas būtu kaut neliels ieguldījums kopējā situācijas uzlabošanā. Diemžēl, apsekojot ezerus, nākas konstatēt, ka pagaidām šie ieteikumi netiek ņemti vērā,” saka U. Lencbergs.
