Viss sākās pilnmēness naktī. Tā var sākt stāstījumu par kādu notikumu Taurenē.
Kultūras darbiniece Ginta Babre domāja, kā bagātajam rudenim par godu visiem sanākt kopā un svinēt svētkus. Tas, ka taureniešu dārzos un kūtiņās aug viss kārtīgiem svētkiem vajadzīgais, bija skaidrs. Kur to likt? Izstādē. Pēc tam?
“Tā arī radās doma uzaicināt Mārtiņu Sirmo, kuru daudzi pazīst kā raidījuma “Sirmā ēdienkaratē” vadītāju,” stāsta Ginta Babre un arī atklāj, ka zinājusi vien to, ka pazīstamais pavārs ir valmierietis. Viņa apzvanījusi vai visus Valmieras rajona telefongrāmatā minētos Sirmos, līdz atbildējis kāds Mārtiņa radinieks.
Tā radās iecere – taurenieši sanes rudens veltes, bet Mārtiņš Sirmais rāda, kā gatavot dažādus ēdienus. Mierā neliksies
Teju pirms trim gadiem 16 taurenietes, skolotājas Spodras Ergardes rosinātas, sāka iesaistīties dažādos pasākumos pagastā. Pareizāk sakot, kuplināt tos. Pļāvēju sacensības, veselības diena, sarīkojumi muzejā – visur viņas klāt. “Mēs esam “Adatiņas”. Tās ar asumiņu. Kur vajag, tur piespēlējam,” saka Drosma Gnedlere. Spodra Ergarde uzraksta skeču un sievas to izspēlē. “Tekstu radīšana nav grūta. Viss ir dzīvē noskatīts un noklausīts, bet iznāk pekstiņi,” tā Spodras kundze. Viņa ir arī “Adatiņu” režisore.
Pensionāru spēlētās dzīves ainiņas kļuvušas jau gana populāras. Ja novadpētniecības muzejā pieteikta ekskursija, tad “Adatiņas” labprāt parāda kā dzīvē, piemēram, kolhoza laikus.
“Mums patīk. Mēs tādas spraunas un lustīgas. Ko vajag, nospēlēsim. Tā kā neviena vīrieša mūsu bariņā nav, pašas iejūtamies arī kungu ādā,” pastāstīja Zigrīda Komarova.
Un arī “Adatiņas” teju divas nedēļas gatavojās Ražas svētkiem. Spodra Ergarde uzrakstīja skeču, kā pāri Gaujai, katliem skanot, uz Taureni brauc Mārtiņš Sirmais, kā meitas grib viņam iepatikties, kā ēdiena gatavošanas reizē ierodas pārbaudīt gan PVD, gan zemessargs, kuram vislielākās rūpes, vai visi produkti nāk no mātes dabas.
Var vien piebilst, ka ikreiz “Adatiņas” tiek uzņemtas ar aplausiem. Skečā aprunātais varonis Mārtiņš Sirmais no tiesas jutās pārsteigts.
“Tikai nedomājiet, ka mēs tikai lustējamies. Mums arī ir dārziņi, kuros protam daudz ko izaudzēt,” lai kāds nepadomātu, ka pensionāres tik teātri spēlē, “Druvai” sacīja Aina Eglīte. Mūs vieno mamma daba
Šie pazīstamie Mārtiņa Sirmā vārdi izskanēja vairākkārt gan no viņa paša mutes, gan tos atgādināja taurenieši. Pazīstamais pavārs uzteica dārzā audzēto dārzeņu un garšvielu izvēli. Ar baudu nogaršoja speķi, no govs un kazas piena gatavoto sieru, dažādus salātus, kā arī atzinīgi pārlaida aci sanestajai bagātībai.
Vakara gaitā Mārtiņš gatavoja siltus salātus, cepa gaļu, diezgan kautrīgi viņš pastāstīja par to, ko, kā un kāpēc dara. Daža klausītāja un degustētāja centās izvilināt kādus noslēpumus. Arī pašas labprāt “Druvai” pastāstīja par ēst gatavošanu. Velta Krēsliņa atzina, ka Mārtiņa Sirmā piedāvātie ēdieni televīzijā ir vienkārši un tos var katrs pagatavot, bet Mārtiņš Rītiņš lieto tādas garšvielas, par kurām daudzi dzird pirmoreiz. “Rudenī vajag bekas ēst, mazās pupiņas, tās aizstāj gaļu,” bilst Velta Krēsliņa un dod padomu, ka pupiņas jāsēj ar lielu atstatumu, tad sacerojas kā krūmi un liela raža. Savukārt Drosmai
Gnedlerei patīk cept cepumus, vafeles, arī gatavot pončikus. “Mazdēls apsolīja jaunu plīti. Kad tā būs, atkal ziemā varēšu ne tikai sevi palutināt,” tā Drosma.
Olga Kampāne citu garšošanai bija atnesusi salātus “Rudens varavīksne” . “Ļoti veselīgi salāti. Tajos visādi zaļumi un dārzeņi. Salātus gatavoju labprāt, mājniekiem garšo,” stāsta Olga Kampāne un ar interesi ieklausās, kā Mārtiņš slavē baziliku un citas garšvielas. Mājās ar balvu
Nevis šādu tādu, bet Mārtiņa Sirmā balvu. “Atsaucība Ražas svētkos bija patiesi liela. Daudzi piedalījās, daudzi skatījās un daudzi atnāca uz balli,” rezumē Ginta Babre. Pie balvām tika viss pamatskolas kolektīvs, kas veidoja dārzeņu un ziedu kompozīciju, un arī Zigrīda Komarova par interesanto dārzeņu kompozīciju. Īpašu pateicību saņēma pavāra asistenti Lilita Ozoliņa, Uldis Ozoliņš un Rolands Rūniks. Pašvaldības vadītājs Jānis Vīlips, kā stāstīja zinātāji, tieši Ražas svētkiem bija nokāvis cūku. Viņš arī nežēloja paša raudzēto jāņogu un ābolu vīnu. Par tādu atsaucību, protams, balva. Savukārt Dzidra Rudīte Vītola, Drosma Gnedlere un Baiba Pētersone guva atzinību par gardiem salātiem, Marianna Inča, Inese Saliņa un Velta Krēliņa par izaudzētajiem garšaugiem, Zigita Jakoviča par dažādu krāsu tomātiem, Sarmīte Lielā par kazas sieru, bet Daiga Skrastiņa – par govs piena sieru. Un vēl daudzi, ne visus nosaukt. Balvas, protams, pasniedza Mārtiņš Sirmais. Tās bija virtuvē noderīgas lietas.
Priecīgi, arī paēduši, kopā pabijuši un izdancojušies “Lustīgā blumīzera” mūziķu vadībā, vien uz rīta pusi dažādu paaudžu Ražas svētku svinētāji devās mājās.
Komentāri