Tiem, kuri aizdomājas par veselību un cīņu ar vīrusiem, mājās uz palodzes noteikti aug lociņi. Tie ir garšīga un veselīga piedeva ēdieniem. Arī veikalos nopērkami lociņi, audzēti lielās siltumnīcās, vesti tirdzniecībai, bieži vien ilgi gaidījuši pircējus. “Lociņus izaudzēt var katrs, tad tie vienmēr būs tikko griezti, sulīgi un smaržīgi, un daudzi to arī dara,” saka priekuliete Ilga Cābule un uzsver, ka, pats audzējot, arī zina, kāds ūdens tiek izmantots, cik dāsna bijusi saulīte.
Pagājušoziem Ilga audzēja lociņus arī tirdzniecībai, šovasar ne. Izaudzētā noiets bija restorāns “Izsalkušais Jānis” Cēsīs. Diemžēl tā vairs nav. “Tagad lociņus neaudzēju, bet aprīlī būs salāti, spināti, redīsi. Izaudzēto vedīšu uz Rīgu,” pastāsta Ilga un uzsver, ka aizvien vairāk cilvēki piedomā, ko ēd. Ziemā jo īpaši organismam vajadzīgi zaļumi. “Padiedzēt sēklas taču ir tik vienkārši. Ja no Ziemassvētkiem pāri palikuši pelēkie zirņi, tos var diedzēt, vai, kad putnus barojat ar saulespuķu sēklām, tās var nolikt arī diedzēšanai,” padomu neliedz priekuliete.
Cēsniecei Sigetai Briedei saules pielietajā istabā uz palodzes saliktas vairākas kastītes, kurās zaļo lociņi. Spēcīgi, smaržīgi. Sigeta lociņus piedāvā tiešās pirkšanas pulciņa dalībniekiem. “Pieprasījums nav liels. Tā kā nepārdotos lociņus kaltēju un izmantoju garšvielu maisījumos, zāļu sāls gatavošanā, tad audzēt ir izdevīgi,” pastāsta Sigeta. Viņa ir mājražotāja, citiem tiešās pirkšanas pulciņa dalībniekiem Cēsīs un Valmierā piedāvā četrus dažādus zaļos kokteiļus, ogu sulas ar dažādām piedevām, smūtijus, garšvielu maisījumus, sukādes. Kaltētas gailenes, mellenes, ķiploki ar jūras sāli, garšvielas, ķirbju pulveris, arī ķirbju miziņu milti, zāļu sāls, nātru pulveris, arī sukādes, egļu dzinumu pulveris – to visu un vēl citus veselīgus kārumus gatavo Sigeta. Rīgā jau iecienījuši viņas garšvielu maisījumus.
“Līdz ar iesaistīšanos tiešās pirkšanas pulciņā veselīgais dzīvesveids vairs nav tikai lozungs. Ģimenē ir pamainījušies paradumi. Paši savā dārziņā visu izaudzējam. Ir arī, ko pārdot citiem. Diemžēl pilsētā zemes ir par maz, lai varētu iegūt bioloģiski audzētās produkcijas sertifikātu, bet paši taču zinām, ko audzējam,” pārdomās dalās cēsniece.
Zemnieku saimniecības “Eicēni’ saimniece Elita Reinharde pārliecinājusies, kā mainās mode un cits citu izkonkurē dažādi augi. “Lociņus ir izkonkurējuši dažādi diedzējumi. Pēc tiem tagad ir lielāks pieprasījums,” stāsta straupiete. Arī saimniecībā, kur agrāk ziemā audzēja vien lociņus, tagad aug veselīgie krešu, rukolas, sinepju, zirņu dīgsti. Elita atzīst, ka ziemā nemaz tik daudzi lociņus neaudzē. Konkurence sākas, kad vairs nav jāapkurina siltumnīca. “Audzēt lociņus ne jau istabā uz palodzes, bet ziemā siltumnīcā ir dārgi. Droši vien izdevīgāk būtu pārdot malku, nevis apsildīt siltumnīcu, izaudzēt lociņus un pārdot. Taču arī ziemā ir kas jāaudzē,” pārdomās dalās Elita Reinharde. Viņa atklāj, ka patlaban pieprasījums pēc lociņiem ir lielāks, nekā saimniecība izaudzē. “Pārdot var visu, tikai jautājums – par kādu cenu,” bilst Elita.
Par to, ka mainās paradumi un mode, visa gada garumā var pārliecināties “Eicēnu” siltumnīcās. Patērētāji vēlas dažādību. Salāti vien tiek audzēti teju desmit šķirnes.
“Kad saulīte iespīd logā, katram gribas, lai uz palodzes kas aug. Un lociņus var izaudzēt katrs. Tie ir kā puķe pie loga,” saka straupiete.
Komentāri