Kaut arī pavasara palu intensitāti noteiks vairāku savstarpējo apstākļu sakritība, nepieciešams paliem gatavoties jau laikus, jo situācijā, kad sniega sega ir tik bieza, lielu palu varbūtība ir ļoti augsta.
Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa, par pavasara prognozēm pagaidām runāt ir agri, jo vēl ir tikai janvāra pirmā puse, bet priekšā vēl februāris, kas ir bargākais ziemas mēnesis.
Palu intensitāti noteiks vairāku savstarpējo apstākļu sakritība – nozīmīgi būs tas, cik strauji iestāsies siltais laiks, vai ziemā būs vēl atkušņi, kuru laikā pakāpeniski sniega sega kusīs un sniega kušanas ūdeņi lēnām aiztecēs, kā arī nozīmīgi būs tas, cik bieza ledus sega būs izveidojusies ziemas gaitā, jo arī no tā ir atkarīga ledus iešana upēs un ledus sastrēgumu veidošanās varbūtība.
Tāpat pavasaru palu intensitāte būs atkarīga no tā, vai palu periodā būs intensīvi nokrišņi, kas veicinās sniega kušanu un ūdens līmeņa paaugstināšanos upēs. Varbūt sniegs lēnām kusīs pavasara saulītē, naktīs atkal nedaudz piesals un līdz ar to palu intensitāte tik liela var arī nebūt.
Kā ziņots, šodien Latvijā no dienvidiem, dienvidrietumiem ieplūdīs siltas gaisa masas, sniegs pāries slapjā sniegā un pat lietū. Sākumā tas izraisīs arī apledojumu veidošanos, tomēr tas nenotiks tik ilgi un noturīgi kā aizvadītā gada Ziemassvētkos, jo šajā gadījumā nesaglabāsies sals, bet gaisa temperatūra visā Latvijā pakāpsies virs 0 grādu atzīmes, sasniedzot plus 1 līdz pat plus 3 grādus.
Atnākušais atkusnis veicinās gan sniega segas kušanu, gan arī apledojuma kušanu, kas Latvijas austrumos saglabājies vēl no Ziemassvētkiem. Nākamās nedēļas vidū Latvijā atkal ieplūdīs vēsākas gaisa masas, tādēļ atkal piesals un snigs. Tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka pēc tam atkal ir iespējams atkusnis.
LETA
Komentāri