Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Siguldas pilsdrupu rekonstrukcijas būvuzraudzība izmaksās 2178 latus

Druva
20:07
27.03.2010
14

Siguldas novada domei Siguldas pilsdrupu rekonstrukcijas, restaurācijas un teritorijas labiekārtošanas būvuzraudzība izmaksās 2178 latus, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli.

Kā liecina liecina Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā pieejamā informācija, iepirkuma konkursā no septiņiem pretendentiem par labāko atzīts SIA “Warss+” piedāvājums.

Jau ziņots, ka izsludināts iepirkuma konkurss Siguldas pilsdrupu rekonstrukcijai, restaurācijai un teritorijas labiekārtošanai. Iepirkuma cenas diapazons paredzēts robežās no 600 000 līdz 700 000 latu. Būvdarbi būs jāveic līdz 2011.gada novembrim.

Siguldas pilsdrupu rekonstrukcijas tehnisko projektu par 12 088 latiem izstrādāja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”. Par minēto summu veikta Siguldas pilsdrupu rekonstrukcijas, restaurācijas un teritorijas labiekārtošanas darbu tehniskā projekta izstrāde un arheoloģiskā izpēte.

Pašvaldība norāda, ka, rekonstruējot un pilnveidojot Siguldas pilsdrupu vidi, objekts kļūs publiski pieejams un iekļaujams tūrisma maršrutā, veicinot tā kā unikāla ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojuma atpazīstamību pasaulē. Tas būs jauns, unikāls tūrisma piedāvājums Siguldā, cer dome.

Pēc rekonstrukcijas tūristi varēs uzkāpt atjaunoto Siguldas pilsdrupu Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas pavērsies no torņa uz Gaujas senleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem.

Siguldas pilsdrupu rekonstrukcijas kopējais budžets ir 835 427 lati, no kuriem 656 628 lati ir ERAF finansējums, 25 406 lati ir Latvijas valsts budžeta dotācijas, bet 153 392 lati ir Siguldas novada domes līdzfinansējums.

Rekonstrukcijas rezultātā pilsdrupas būs pieejamas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – tiks izbūvēti pacēlāji un uzbrauktuves. Visas ar rekonstrukciju saistītās darbības tiek saskaņotas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Siguldas viduslaiku pils būvdarbi sākti Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā 1207.gadā. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1236.gadā pilī sāka saimniekot Livonijas ordenis, kas veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi.

18.gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. Līdz mūsu dienām saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss ar gotiskām logu ailēm un galveno vārtu torni.

Pamatojoties uz Siguldas viduslaiku pils būvniecību, pagājušā gada augustā Sigulda svinēja 800 gadu jubileju. Pašlaik Siguldas pilsdrupās atrodas labiekārtota estrāde ar 2000 skatītāju sēdvietu. Siguldas pilsdrupas ir viens no populārākajiem apskates objektiem Siguldas novadā.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
18

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
282

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
38

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
80

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
95
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi