Turaidas muzejrezervāts Lielās talkas ietvaros jau otro gadu aprīlī aicina visus čaklos talciniekus, kuriem ir vēlme piedalīties vienas no skaistākajām tūrisma pērlēm – Turaidas muzejrezervāta vides sakopšanā, šodien apaut kājas, sameklēt cimdus un grābekli, un doties uz Turaidu.
Turaidas muzejrezervāta teritorija ir iespaidīga, tā aptver 42 ha un ir bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem, kuri stāsta par notikumiem 1000 gadu garumā, sākot ar 11.gadsimtu. Tā kā vasarā plānoti vairāki lieli pasākumi, īpaši svarīgi pavasarī pēc sniega nokušanas sagatavot dabas vidi, lai svētku laikā mūs priecētu skaisti un līdzeni zālāji un koptas nogāzes.
Šogad uz Lielo talku Turaidas muzejrezervātā jau pieteikušies vairāk kā 150 talcinieki, kuri strādā divas dienas – vakar un šodien. Vakar rīta pusē Turaidā talkoja skolēni no Turaidas pamatskolas un Siguldas Valsts ģimnāzijas, kuri paralēli darbam iepazinās ar muzejrezervāta kultūrvides objektiem – kopa Saules, Lībiešu un Māras takas, grāba lapas Liepu aplī, Dziesmu dārza un Dainu kalna nogāzēs. Šodien aicinājumam jau atsaukušies žurnālisti, folkloristi un studenti.
Šis gads Turaidas muzejam rit zem Dainu kalna zīmes, jo šogad aprit 25 gadi, kopš Dainu kalna atklāšanas, kam par godu 17. jūlijā notiks folkloras svētki „Īsto dziesmu meklējot”. Dainu kalna tapšanas laikā vairāk kā pirms 25 gadiem, atsaucīgi talcinieki bija arī Rīgas folkloras draugu kopa „Skandinieki”, kuri talku laikā nogāzē pie Dainu kalna atklāja avotiņu, kuru vēlāk nodēvēja par Skandinieku avotiņu. Šogad folkloras draugu kopas „Skandinieki” lielie un mazie dalībnieki Lielajā talkā atkal būs Turaidā, lai sakoptu avotiņa apkārtni un priecētu visus talciniekus ar kopīgu sadziedāšanos pie ugunskura. Jau trešo gadu vasaras īsākajā naktī, 21. jūnijā, Turaidas Jāņkalnā tiks svinēti vasaras saulgrieži, kurus organizē nodibinājuma „Māras loki” ļaudis sadarbībā ar muzejrezervātu un Siguldas novada domi. Lielās talkas laikā Jāņkalnu vasarai post palīdzēs „Māras loki” pārstāvji.
Šodien Turaidā pulcēsies arī studenti no Latvijas augstskolu pašpārvaldēm, kurus organizē studentu pašpārvalde no Ekonomikas un kultūras augstskolas. Studenti no BAT, LiepU, RSEBAA un ViA talkai pieies radoši, jo paralēli darbiem Turaidā notiks „jautrāko zābaku” konkurss un kopīga zupas vārīšana.
Siguldas novada Allažu pagastā šodien pašdarbnieku saime – jauniešu deju kolektīvs „Ķimenīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs ”Ķimelītis”, amatierteātris „Aka” un vokālais ansamblis ”Liepavots” sakops apkārtni ap kultūrvēsturiskajiem objektiem – Allažu Tautas namu, Allažu ev.lut. baznīcu un Allažmuižas parku.
Allažu luterāņu baznīca ir sakrālās arhitektūras piemineklis. Sākotnējā baznīca, kas savu apveidu ieguva 19.gs 30.gados, paplašinot iepriekš būvēto baznīcu, bija koka arhitektūras paraugs. Tā bija taisnstūrveida celtne, kurai nebija izdalīti atsevišķi jomi.
Baznīcas tornis, ko rotāja nedaudz pie pamatnes izliekta poligonāla smaile ar vienkāršu koka krustu galā, bija veidots pēc Rūperta Bindenšū ieviestā parauga – tornis nebija būvēts atsevišķi no baznīcas, bet it kā izauga no baznīcas divslīpņu jumta daļas.
Allažu pagasta teritorijā savulaik bijušas vairākas muižas, viena no tām – Allažu muiža, Allažu vēsturiskais centrs. Pēdējais muižas īpašnieks bijis barons Oto Gotlībs fon Blankenhāgens. Muižas galvenā ēka – pils tika uzcelta 19. gadsimta 80. gados neogotiskā stilā. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā skaistā muižas pils ēka tika nodedzināta, ēku neatjaunoja.
No Allažmuižas kompleksa saglabājusies 1801. gadā celtā muižas ūdensdzirnavu ēka, muižas parks 10,6 hektāru platībā ar vairāk nekā 10 introducētu koku un krūmu sugām.
Komentāri