Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Siguldas novada dome nākamnedēļ lems par Līņa iecelšanu kultūras nama vadītāja amatā

Druva
12:49
08.03.2010
14

Siguldas novada dome nākamnedēļ lems par bijušā Dailes teātra direktora Aivara Līņa iecelšanu kultūras nama vadītāja amatā.

Kā pastāstīja Siguldas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kondratenko, jautājumu par Līņa iecelšanu amatā plānots skatīt domes sēdē, kas notiks 17.martā plkst.16.

Kā ziņots, konkursa komisija nolēmusi Siguldas kultūras nama direktora amatam virzīt Līni, kas darbu teātrī bija spiests pamest pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizlieguma ieņemt šo amatu, informē laikraksts “Neatkarīgā”.

Līni tur aizdomās par 21 000 latu izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem laikā, kad viņš bija Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā administratīvais asistents. KNAB kopš 2008. gada septembra veic izmeklēšanu kriminālprocesā, kas sākts, balstoties uz Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja sniegto informāciju par bijušā EK delegācijas Latvijā darbinieka realizētām, iespējams, krāpnieciskām darbībām. Izmeklēšanā, kas veikta sadarbībā ar OLAF gan Briselē, gan Rīgā, tika iegūtas ziņas, ka toreizējais EK delegācijas Latvijā administrators grāmatvedis ir veicis pārskaitījumus no ES līdzekļiem uz fiktīvu uzņēmumu kontiem par nenotikušu semināru organizēšanu.

Līnim sākotnēji bija piemērots aizliegums tuvoties konkrētām personām un konkrētai vietai, kā arī aizliegums pildīt konkrētus amata pienākumus. “Šajā brīdī drošības līdzeklis ir mainīts, saglabājot aizliegumu pildīt konkrētus amata pienākumus,” laikrakstam komentēja KNAB galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Andris Vitenburgs un turpināja: “Drošības līdzekļus izmeklētājs piemēro tad un tik ilgi, kamēr tam ir pamats. Kad tas zūd, tad drošības līdzekļus atceļ.”

Līni Kultūras ministrija no teātra direktora amata atbrīvoja pērn 26. oktobrī. KNAB informē, ka izmeklēšana turpinās un tikai pēc tam kriminālprocesa materiālu nodos prokuroram, kurš, izvērtējot pierādījumus, izlems jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu. “Tad aizdomās turētais kļūst par apsūdzēto,” skaidro Vitenburgs.

Uz jautājumu, vai Līnim ir kādi ierobežojumi saistībā ar jaunu darba pienākumu uzsākšanu, KNAB konkrētu atbildi nesniedz. “Izmeklētājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs. Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu saistītos faktorus, personību, veselību u.c. Līdz ar to attiecībā uz nodarbošanos drošības līdzekļi var būt attiecināti saistībā ar konkrēto amatpersonas darba vietu,” atklāj KNAB pārstāvis.

Lai varētu piedalīties konkursā uz Siguldas kultūras nama direktora vakanci, pretendentiem bija nepieciešama augstākā izglītība kultūras vadībā, prasme organizēt un vadīt kolektīvu, labas saskarsmes prasmes, latviešu valodas zināšanas, spēja sazināties krievu, angļu vai vācu valodā un vēlama vismaz divu gadu darba pieredze kultūras jomā.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
69

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
320

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
83

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
102
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi