Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Siguldā notiek starptautisks kino projekts

Druva
15:45
27.04.2010
20

No 26. – 30.aprīlim Siguldā notiek starptautiskais radošais seminārs “ 15 Young by Young”, kurā piedalās vadošie dokumentālā kino eksperti, jaunie kinematogrāfisti no 15 valstīm, kā arī vadošie kino eksperti no Krievijas un Rietumeiropas vadošajām kinematogrāfijas skolām.

“Projekta mērķis ir stāstīt

par jauniešu dzīvi post padomju laikā, atbalstīt jaunos kinematogrāfistus un pats galvenais – radīt sociālu platformu plašam starpvalstu

un kultūru dialogam. Tāpēc projekta startā ieplānojām organizēt virkni publisku pasākumu, caur kuriem iepazīstināsim ar projektu un to dalībniekiem ne tikai Latvijas profesionālo kultūras un kino sabiedrību, bet arī plašāku kino mīļu auditoriju,” stāsta projekta galvenā producente –

kompānijas „Avantis” direktore Ilona Bičevska.

“15 Young by Young”

ir iecerēta jauna 15 sēriju dokumentāla filma par dzīvi šodien un jauniešu cerībām bijušajās PSRS republikās. Katrs autors radīs 15 minūšu garu dokumentālo filmu, kas tiks pārraidīta televīzijā NVS valstīs un Eiropā. Tie būs 15 stāsti par jaunām valstīm un par jauniem cilvēkiem, kurus uzņems un veidos to valsts perspektīvākie jaunie režisori: Erlan Nurmuhambetov (Kazahstāna), Andrei Kutsila (Baltkrievija), Iskandar Usmonov (Tadžikistāna), Roman Bondarchuk (Ukraina), Salome Jashi (Gruzija), Ella Vakkasova (Uzbekistāna), Chingiz Narynov (Kirgizstāna), Arman Yeritsyan (Armēnija), Dzintars Dreibergs (Latvija), Yusif Guliyev (Azerbaidžāna) George Agadjanean (Moldova), Giedre Beinoriute, (Lietuva), Liina Paakspuu (Igaunija), Svetlana Strelnikova (Krievija). Latviju šajā projektā pārstāv Dzintars Dreibergs, viņa pēdējā filma „Padoties aizliegts” nesen veiksmīgi tika izrādīta Latvijas kinoteātros.

Projekta darbības atklāšanas posms visiem dalībniekiem notiks starptautiskajā radošajā seminārā Siguldā, kurā

jaunie dokumentālisti no 15 post padomju valstīm tiksies ar vadošiem pasaules kino ekspertiem, tādiem meistariem un profesionāļiem kā: Sergejs Mirošņičenko (Krievija), Arne Bro un Lotte Mik-Meyer (Dānija), Don Edkins (Dienvidāfrika), Uldis Cekulis (Latvija) un daudziem citiem. Semināra ietvaros notiks pasaules slavenu kinematogrāfistu meistarklase, kurā projekta producenti un konsultanti atlasīs labākas idejas filmai no katras valsts, kā arī uzstādīs svarīgas prasības topošajai filmai (mākslinieciska, ar formātu un vēsturiski-politiska), ar kuru palīdzību atsevišķas sērijas kļūs par neatņemamu sastāvdaļu dokumentālai kinofilmai.

Par godu projekta iesākumam no 26. līdz 29. aprīlim Siguldā tiks rādītas dokumentālās filmas: Kino teātrī „Lora” tiks piedāvāta izcila jaunāko latviešu dokumentālo filmu izlase, savukārt 30.aprīlī kino un mūzikas nakts ietvaros auditoriju sagaida oriģināla programma „ Āmurs un Auseklītis”. Kino un mūzikas naktī mūzikas klubā „Aparjods” muzicēs grupas – Astro’n’out, Goran Gora un “Ewert and the two Dragons”

Projekta izstrādi un dalībnieku tikšanos atbalsta Siguldas novada dome, Rīgas pilsētas Dome, un Britu Padome.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
13

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
247

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
79

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
94
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi