Sezonu uzsācis Ziemeļu dabas medicīnas muzejs Cēsīs

“Esam atvērti vasarā no jūnija līdz septembrim ieskaitot, no trešdienas līdz svētdienai,” aicinot apmeklēt Ziemeļu dabas medicīnas muzeju Cēsīs, teic tā vadītāja Inese Ločmele-Jansone.

Muzejs piedāvā apmeklētājam doties aizraujošā ceļojumā Latvijas un ziemeļu valstu ārstniecības augu pasaulē un aizdomāties, kādi dziednieciski spēki slēpjas meža un pļavas augos.

Jāatgādina, ka muzeju 2022. gadā izveidoja Vides risinājumu institūts – privāta pētniecības organizācija, kas līdztekus citām jomām nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu un izpēti. Ekspozīcija ir veidota, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un tradicionālās zināšanas par augiem.

Muzejs apmeklējuma laikā nodrošina mūsdienīgu multisensoro pieredzi visai ģimenei, dodot iespēju izveidot savus botāniskos mākslas darbus, izzīmējot dažādus augus, apskatīt augus un to struktūras mikroskopā, tā atklājot sīkās detaļas, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas. Tāpat šeit iespējams līdz niansēm iepazīt dažādu augu smaržas – smaržot un pētīt tējas, ēteriskās eļļas un atklāt dabas aromātu bagātību. Muzejs piedāvā arī interaktīvas mācīšanās iespējas – uzzināt par augu dziednieciskajām īpašībām un atbildēt uz aizraujošiem erudīcijas spēles jautājumiem, kļūstot par īstu augu guru. Vēl šeit karstā vasaras dienā var vienkārši patverties senās klēts ēkas nodrošinātā vēsumā un ieslīgt mierpilnā atmosfērā, lai ļautos pārdomām par dabas spēku.

Jautāta, kas apmeklētājus šajā muzejā interesē visvairāk, Inese Ločmele-Jansone atzīst: “Cilvēki arvien vairāk pievēršas un interesējas , kā augi var palīdzēt viņu veselībai, labbūtībai un ģimenei.Šis muzejs ir tāda pieturas vieta, kur cilvēks uzzina vai atklāj no jauna to, ko mēs esam piemirsuši. Ģenētiski šīs zināšanas mūsos visos ir pārmantotas, bet dažkārt ir jāatklāj no jauna.”

Viņa piekrīt, ka latvieši jebkurā gadījumā ir zinošāki ārstniecības augos par muzeja apmeklētājiem no rietumvalstīm, jo pie mums teju katrā mājā ir cieņā katru gadu pašiem ievākt augu tējas ziemai. “Priecē, ka šeit iegriežas arī viesi no ārzemēm – gan no citām Eiropas valstīm, gan Austrālijas un Amerikas, kuri ir saglabājuši saikni ar dabu,” teic muzeja vadītāja. Viņa ar īpašu prieku pastāsta par kādu ārzemnieku – beļģi Benuā de Boku, Latvijā sevi dēvējošu par Boņuku, kurš apmeklējis muzeju un pastāstījis, ka ir ārkārtīgi aizrāvies ar latviešu pirts kultūru un saikni ar dabu. Viņš pat nodibinājis uzņēmumu, kura piedāvājumu ļauj iepazīt arī citiem. “Viņš Latvijā ir mācījies pie pirts meistariem un desmit gadus savu sirdi ir veltījis latviskās pirts kultūras izzināšanai,” ar sajūsmu par muzeja neseno viesi vairāk pastāsta Inese Ločmele-Jansone.