Šogad septembris ar vidējo gaisa temperatūru plus 13,4 grādi ierindojies siltāko septembru otrajā desmitā, bet mēneša nokrišņu daudzums bijis 50 milimetri, ierindojot to sausāko septembru trešajā desmitā.
Ilggadējie novērojumi liecina, ka vissiltākais septembris Latvijā bijis 1934.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija plus 15,2 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Desmit vissiltāko rudens pirmo mēnešu skaitā kā trešais ir bijis 2006.gads, bet kā devītais – 2009.gads. Savukārt visaukstākais septembris ir bijis 1993.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija plus 8,2 grādi.
Siltāks par normu šā gada septembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Austrumlatvijas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas dienvidu un vietām centrālajos rajonos.
Visaugstākā gaisa temperatūra septembrī tika sasniegta 5.septembrī, kad Baltijas jūras piekrastē gaiss iesila līdz plus 23,5 grādiem. Bet daudz no tā neatpalika arī mēneša pēdējā diena, kad Latvijas vidienē gaiss sasila līdz plus 21, plus 22 grādiem. Gulbenē, Bauskā, Mērsragā un Rīgā tik silts 30.septembris bija pirmoreiz.
Aizvadītā mēneša nokrišņu daudzums bijis 69% no ilggadīgās vidējās normas. Vēsturiskie dati rāda, ka vismazāk nokrišņu – tikai 13% no normas – septembrī ir bijis 1949.gadā. Sausāko septembru pirmajā desmitā ir arī divi 21.gadsimta septembri – kā trešais sausākais septembris bijis 2003.gads ar nokrišņu daudzumu 38% no normas un kā ceturtais – 2008.gads ar 43%.
Savukārt ar nokrišņiem visbagātākais septembris Latvijā ir bijis 1950.gadā, kad mēneša nokrišņu daudzums bija 189% no normas. Tikai par vienu procentu no tā atpaliek 1978.gada septembris. Pērn, 2010.gadā, septembrī nokrišņu daudzums bija gandrīz divas reizes lielāks nekā šogad, tādējādi ierindojot to lietaināko septembru otrajā desmitā.
Šā gada septembrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija Latvijas lielākajā daļā. Vismazāk – tikai trešdaļa no mēneša plāna – nolija Rīgā, mazāks par pusi no normas bija nokrišņu daudzums arī Dobelē, Stendē un Rēzeknes novada Griškānos. Turpretī Ventspilī un Siguldā mēneša pirmo dienu bagātīgās lietusgāzes deva būtisku ieguldījumu mēneša plāna pārsniegšanai par attiecīgi 40% un 30%. Nedaudz lielāks par normu mēneša nokrišņu daudzums bija arī Salacgrīvā, Pļaviņās un Skrīveros.
Septembrī pārliecinoši dominēja rietumu, dienvidrietumu vēji, kas pūta gandrīz divas reizes biežāk salīdzinājumā ar ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Turpretī ļoti reti aizvadītajā mēnesī pūta ziemeļu, ziemeļaustrumu un austrumu puses vēji.
Mēneša vidējais vēja ātrums Kurzemē un Vidzemē bija ap normu, Zemgalē un Latgalē – nedaudz zem tās. Dziļa un aktīva Atlantijas ciklona dienvidaustrumu, dienvidu mala septembra otrajā dekādē atnesa Latvijai pirmo nopietnāko rudens vētru. Visstiprākais vēja ātrums brāzmās 23-24 metri sekundē (m/s) bija Baltijas jūras piekrastē. Arī Rīgas līča piekrastē vēja ātrumam bija vētras spēks – 21 m/s, bet pārējā Latvijas teritorijā daudzviet tika sasniegts ātrums 15-20 m/s. Pārējā laikā vējš bija rāmāks, tomēr atsevišķās dienās, galvenokārt Baltijas jūras piekrastes teritorijās, brāzmās tika sasniegts vētrai tuvs vēja ātrums – 17 līdz 19 m/s. LETA
Komentāri