Šā gada septembrī naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, salīdzinot ar augustu, samazinājās par 0,3%, gada pieauguma tempam veidojot 2,4%, informēja Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš. Kā skaidro Purviņš, situācijas saasināšanās ārējos tirgos, īpaši eiro zonā, kā arī joprojām neskaidrā politiskā perspektīva iekšzemē, mazināja uzņēmēju iespēju palielināt uzkrājumus, un septembrī banku piesaistītie noguldījumi un kopējais naudas piedāvājums nedaudz samazinājās, lai gan turpināja augt kā mājsaimniecību noguldījumi, tā skaidrās naudas pieprasījums. Nemainīgas jau trešo mēnesi bijušas kreditēšanas tendences – turpinājās lēns nefinanšu uzņēmumu kreditēšanas kāpums un izteiktāks latos izsniegto kredītu pieaugums, vienlaikus mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu atlikuma sarukumam nosakot kopējā banku kredītportfeļa samazināšanos. Kā informē Latvijas Banka, banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī saruka par 0,5%, mazinoties uzņēmumu veiktajiem noguldījumiem par 2,3%. Uzņēmēju ārvalstu valūtas uzkrājumus samazinājuši augstie izdevumi par importu, savukārt latu noguldījumus – mājsaimniecību vēlme samazināt tēriņus un palielināt noguldījumus bankās. Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi septembrī palielinājās par 1,1%. Lai gan kopējais banku kredītportfelis septembrī vēl samazinājās, tomēr iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz 8,4%. Eiro kredīti turpināja sarukt, toties latu kredīti pieauga par 2,6% un to gada pieauguma temps sasniedza 17,9%, kas ir straujākais kāpums kopš 2007.gada pavasara. Latu kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā pieaudzis līdz 9,6%. Purviņš pieņem, ka, gaidot prognozēto globālās ekonomiskās krīzes otro vilni un priekšā stāvošo ziemu, gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības, visticamāk, saglabās zināmu uzkrājumu drošības spilvenu, tādējādi nosakot naudas piedāvājuma stabilizēšanos, tomēr vienlaikus saasināsies eksporta ienākumu samazinājuma riski, kas naudas piedāvājumu varētu ierobežot. Savukārt kreditēšanas aktivizēšanās varētu ierobežoties ar lēnu konkurētspējīgākajiem uzņēmumiem novirzīto kredītu kāpumu. Purviņa vērtējumā, pašreizējā situācijā nozīmīgākais ceļš, lai aktivizētu kreditēšanu un paaugstinātu Latvijas tautsaimniecības potenciālu globālo satricinājumu laikā, ir pēc jaunās valdības apstiprināšanas nekavējoties veidot nākamā gada budžetu ar deficītu ne lielāku par 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ilgi neatliekot arī jau tapušā un Saeimai izskatīšanai iesniegtā Fiskālās disciplīnas likumprojekta pieņemšanu, lai 2013.gadā atgrieztos pie bezdeficīta budžeta situācijas. Kā ziņots, augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc divu mēnešu krituma naudas rādītājs M3 palielinājās par 1%, gada pieauguma tempam veidojot 4,1%. NOZARE.LV
Komentāri