Sēņu diena Līgatnes dabas takās pulcēja ap simts interesentu.
Lai pasēņotu un iepazītu dažādās sēņu sugas, kas atrodamas Latvijas mežos, sestdien Gaujas Nacionālā parka (Gaujas NP) administrācija organizēja Sēņu dienu, kas jau kļuvusi par tradīciju.
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja apskatīt ēdamo un neēdamo sēņu izstādi un pēc tam doties sēņot. Pēc stundas sēņotāji nāca kopā, lai uzzinātu Latvijas Dabas muzeja sēņu speciālistes Initas Danielas viedokli par grozu sastāvu.
I.Daniela atzīst, ka ir cilvēki, kuri ļoti labi pazīst sēnes, tomēr nereti dabas velšu vācēja pārliecība ir maldinoša, jo ne vienmēr pietiek ar sēnes šķietamu pazīšanu pēc grāmatu ilustrācijām: “Sēņu sugu ir ļoti daudz! Visi parasti saka, ka saindējušies ar ēdamām sēnēm, jo neviens jau tīšām nelasa neēdamās, bet to Latvijā tomēr ir diezgan daudz.”
Gaujas NP administrācijas apmeklētāju centra vadītāja Anda Andrušaite vērtē, ka šogad pasākums bija apmeklētāks nekā pērn: “Mērķis bija iepazīties ar sēņu daudzveidību, lai turpmāk varētu salasīt vairāk. Daudzi jau izvēlas tikai tās sēnes, kuras ļoti labi pazīst un par kurām ir pilnībā droši, lai gan ēdamo sugu ir daudz. Ja tās visas pazītu, tie, kuri gatavo ziemas krājumus, tos varētu sagatavot veikli un daudz.”
Kad sēņotāji bija atgriezušies ar pielasītiem groziem, I. Daniela palīdzēja sēnes pazīt, kā arī atbildēja uz interesējošajiem jautājumiem. Pārsteigums bija speciālistes atzinums, ka pūpēži ir ēdami, bet tikai: “kamēr tie ir jauni, iekšpusē balti un stingri. Pagatavošana ir vienkārša – tie ir jānomizo, jāsagriež šķēlītēs un jācep uz pannas. Mēģināju bumbierpūpēžus – tie nebija garšīgi, bet kārpainie esot ļoti garšīgi”
Vēl lielāks pārsteigums bija par to, ka visiem labi pazīstamās cūcenes izstādē bija novietotas uz neēdamo sēņu galda. Un ne bez pamata. I. Daniela paskaidroja: “Ir atklāts, ka cūcenes satur kancerogēnas vielas, kas var izraisīt vēzi. Pastāv viedoklis, ka šīs vielas ir virsmiziņā, ko iespējams novilkt, tomēr pati tās vairs nelasu.”
Tāpat I. Daniela lauza stereotipu, ka tārpainas ir tikai ēdamās sēnes. Izrādās, ka tārpi iecienījuši arī neēdamās. Sēņotājus interesēja arī, kuras sēnes var ēst svaigā veidā. I.Daniela atklāja, ka šādi uzturā var lietot dižsardzenes un plankumainās bērzlapes: “Esmu dzirdējusi, ka ēd arī pavisam maziņas, tikko izlīdušas tintenes. Uz maizītēm svaigā veidā tās esot ļoti garšīgas.”
Interesenti bija ne tikai no Līgatnes, bet arī Cēsīm, Valmieras, Limbažiem un Rīgas. A.Andrušaite pastāstīja, ka atbraukusi arī jauniešu grupa no Londonas, Šrilankas un Indijas. Katrs Sēņu dienas dalībnieks saņēma arī uzlīmīti un sēņu ēdiena recepti.
Agrita Līckrastiņa no Līgatnes atzina, ka izdevies salasīt un pazīt daudz ēdamo sēņu, jo: “gandrīz katru dienu ejam sēņot, jo pie mājas ir labs mežs, aug bekas un baravikas. Jau kopš bērnības gāju līdzi vecākiem uz mežu, arī es savus bērnus vedu sēņot”. Tomēr pieredzējušās sēņotājas dēls Namejs Ansons atzīstas, ka pagaidām vēl sēnes pārāk labi nepazīst.
No Cēsīm uz Sēņu dienu pirmo reizi ieradusies bija Menita Udrovska, kura atklāja, ka par sēnēm zina ļoti nedaudz: “Sēņu ir tik daudz, bet pazīstu tikai dažas. Parasti ņemu vilnīšus. Bija ļoti liels pārsteigums par daļu no ēdamajām sēnēm. Izrādās, ka ēdama ir pat viena mušmiru suga, arī porcelāna tintene!”
Marta Baško bija atbraukusi no Rīgas, lai: “uzzinātu, kā pazīt sēnes, kādas ir to sugas, jo to ir ļoti daudz. Lielai daļai, kuras, izrādās, ir ēdamas, es būtu vienkārši pagājusi garām”. M.Baško pastāstīja, ka, lai gan ikdiena aizrit Rīgā, tomēr sēņot patīkot. Pagājušajā gadā pat izdevies ar pašas lasītām sēnēm sagatavot sešas trīslitru burkas, šogad gan sēņošanai nav izdevies veltīt
tik daudz laika.
Savukārt līgatnietis Austris Žīgurs atklāja, ka uz pasākumu ieradies, nevis lai sēņotu, bet lai uzzinātu ko jaunu par sēnēm un ievāktu informāciju.
Komentāri