
Latvijā senās mūzikas atskaņošanas tradīciju veidošanā cēsnieki jau ir pamanīti. Šī žanra pārvaldītāji uzskata par godu saņemt ielūgumu uz festivālu Cēsīs. Festivāla idejas autores un veidotājas
– mūziķe un pedagoģe
Lelde Krastiņa, izstāžu un koncertu organizatore Nata Livonska – ik gadu uz pasākumu ielūdz ārzemniekus. Pagājušajā rudenī Cēsu desmitā klavesīna mūzikas festivāla īpašie viesi
bija
senās mūzikas ansamblis “Fiori muzicale” no Rakveres Igaunijā.
Senās mūzikas festivāls Rakverē
Igauņi,
augsti novērtējot Cēsu festivāla muzikālo un organizatorisko līmeni,
uzreiz ielūdza latviešus uz senās mūzikas festivālu bērniem un jauniešiem, kas aprīļa sākumā risinājās Rakveres teātra namā ar plašu programmu piecu dienu garumā.
Divos koncertos uzstājās Latvijas viesi – ansamblis “Hanzas mūziķi”,
vadītāja un mūziķe Lelde Krastiņa. Ansamblī apvienojušās mūzikas pedagoģes Elita Ezermale, Ilze Petrovska, Maija Ozola, Anna Spalviņa, pārstāves no senās Hanzas savienības pilsētām
– Cēsīm, Valmieras un Limbažiem. “Cēsīs ir igauņu meistara Pētera Talves būvēts klavesīns, arī
Rakverē spēlēju
uz šī paša meistara būvēta instrumenta,” stāsta Lelde Krastiņa.
Muzikāliem notikumiem bagātā nedēļas nogale, plašais dalībnieku skaits un daudzie bērni – senās mūzikas izpildītāji – latvietēm likuši aizdomāties par šī žanra lielo popularitāti kaimiņvalstī.
Festivāla dalībnieki
pārsvarā bērni,
jaunieši un viņu pedagogi no dažādām Igaunijas vietām
– Tartu, Vīlandes, Tallinas, Sāremā salas. Atsevišķs koncerts veltīts
klavesīnmūzikai, bet festivāla noslēguma koncertā
izveidots orķestris, kurā spēlējuši 80 skolēni.
“Festivāls patiešām bija iespaidīgs,” par redzēto Cēsu sadraudzības pilsētā Rakverē, kas atrodas Igaunijas ziemeļdaļā netālu no Tallinas un ir septītā lielākā pilsēta kaimiņzemē, stāsta Lelde Krastiņa. “Senās mūzikas atskaņošanas tradīciju sākums
Igaunijā meklējams jau padomju laikā. Liela nozīme vēlāk bijusi arī
sadarbībai ar Somiju un citām
zemēm, kur gūta izglītība,
līdz senā mūzika
varējusi ieņemt nozīmīgu vietu Igaunijas kultūras procesos,” vērtē Lelde Krastiņa. “Bija ļoti
pārsteidzoši ieraudzīt, ka visi bērni var atskaņot seno mūziku, ģērbušies viduslaiku tērpos. Bērni spēlēja
ar tik lielu aizrautību, ka ritmi un noskaņas lieliski sasniedza klausītājus. Turklāt vairāku skaņdarbu izpildījumā parādījās tāds temperaments! Mēs, latvieši, taču esam
stereotipu gūstā,
ka
igauņi pārsvarā mēdz būt
lēnīgi. Bet te –
temperaments, atraktivitāte,
dzīvīgs mūzikas izpildījums, pat mūziķu izsaucieni atskaņojuma brīdī. Skaidri redzams, ka skolotāji ieguldījuši lielu darbu, ja izdevies tā aizraut bērnus.”
Ielūgumi ierasties Cēsīs
Rakverē mūziķes baudījušas ne tikai igauņu viesmīlību, stiprināta
arī Cēsīs iesāktā
sadarbība
ar aktīvākajiem vietējās kultūras dzīves veidotājiem – Anni Nēgu, privātās mūzikas vidusskolas direktori, Keio Someltu,
deputātu un kultūras centra direktoru. Anne izrādījusi
skolu, kur līdzās vispārējai vidējai izglītībai var apgūt arī mūziku un baletu. Tur notikusi arī
interesanta
tikšanās ar baleta skolotāju Jāni Garanču, kādreizējo Tallinas baleta trupas solistu.
Cēsu Klavesīnmūzikas festivāla mākslinieciskā vadītāja Lelde Krastiņa ir gandarīta, ka radoša sadarbība ar igauņiem turpināsies. Šoruden festivālā Cēsīs viesosies viens no Rakveres bērnu senās mūzikas ansambļiem, kā arī vēsturisko deju ansamblis. Savukārt nākamā gadā, kad Cēsīs ar dziedāšanas svētkiem
atzīmēs
koru mūzikas aizsācēja, Vidzemes skolotāju semināra dibinātāja Jāņa Cimzes 200 gadu jubileju, ciemos brauks Rakveres koris.
Leldei Krastiņai un Natai Livonskai ir vēl virkne ideju, kā
vienu no Cēsu devīzēm – “Senatne mūsdienās”
– iedzīvināt Klavesīnmūzikas festivālā, rīkojot ne tikai profesionālo mūziķu uzstāšanos, bet arī Šekspīra laika sonetu lasīšanu, senās dejas, sarunas ar bērniem par seniem mūzikas instrumentiem.
Par mūsdienu mākslu Rakverē, pilsētā, kuras centrā arī ir viduslaiku pils, pēc kāda laika Cēsu Jaunajā pilī stāstīs
igauņu mākslinieku gleznu izstāde.
Mairita Kaņepe
Komentāri