Līdzko pašvaldība nodrošina atbilstošu vidi un iespējas, bibliotēka gan laukos, gan pilsētā izpleš savu kultūrtelpu. Cilvēki apmeklē bibliotēku ne tikai kā lasītāji vai informācijas meklētāji, bibliotēkas kļuvušas arī par mākslas, ne tikai novadpētniecības izstāžu rīkotājām.
“Apstākļu sakritība,” saka Ilze Eglīte par neparastā tehnikā izpildītiem mākslas darbiem, kas skatāmi Ieriķu bibliotēkas plašajās telpās. “Jā, cilvēki man pastāsta par interesantām izstādēm, bibliotekāri savā starpā runājam, no vienas bibliotēkas uz otru atvedam jaukas izstādes. Ieriķos to tagad var, jo ir lielas telpas, bet netrūkst bibliotēku, kurās pat vienas brīvas sienas nav, kur gleznas izvietot. Kamēr Ieriķos bibliotēka atradās skolā, neko nevarēja. Tagad reizēm apmeklētāji paskatās izstādi un brīnās, jautā par mākslas darbu autoru. Vizuālās mākslas skolotāja nupat atnāca ar Amatas pamatskolas audzēkņiem, lai pētītu tehniku, kādā veidoti izstādes darbi. Ceru, ka bērni guva idejas no darbu autores, kas dzīvo Līgatnes pusē. Savukārt es šo izstādi noskatīju Zaubes kultūras namā.”
Zaiga Eglīte, strādājot metodiskajā centrā Cēsu Centrālajā bibliotēkā, uzņēmusies virzīt jaunās idejas pietiekami ātri, lai ne tikai pilsētā, arī pagastos bibliotekāri nemitīgi ietu vienā solī ar laiku. “Bibliotekāram ir savi pienākumi, kultūras pasākumu rīkošana ir tikai viena no tiem,” uzsver metodiķe un komentē: “Ieriķi ir pietiekami lieli, bet tur kultūras nama nav. Pašvaldība parūpējusies, ierādot bibliotēkai vietu plašākā namā, kur bibliotēka ir arī kultūras telpa.”
Mūsdienu bibliotekāri paši nonāk pie domas, ka arī mākslas, ne tikai grāmatu vai novadpētniecības materiālu izstāžu piedāvājums iederas viņu darbībā.
“Mēs to dēvējam par pievienoto vērtību kultūras iestādei. Tas nenozīmē bibliotēkas apmeklētāju skaita kāpināšanu, bet uzmanības piesaisti. Tagad pakalpojumi nav tikai lietišķi, te var nākt un gūt iespēju bagātināties, tajā skaitā no vizuālās mākslas,” skaidro Zaiga Eglīte.
Vecpiebalgas novadā plašākas telpas sagādātas Taurenes un Vecpiebalgas bibliotēkai. Taurenes centrā pašvaldībai piederošajā ēkā līdzās bibliotēkai bija mežniecība. Tai aizejot, namā palikušas neapsaimniekotas telpas. Nav sliktums bez labuma, jo bibliotēka paplašinājusies. Nu ir vieta radošām nodarbībām un radošiem iedzīvotājiem, kas aizraujas ar mākslu vai daiļamatiem, te var sarīkot izstādes. Arī citos novados bibliotēkas piedāvā ne vien grāmatas, preses izdevumus, iespēju darboties internetā, bet arī iepazīt daiļamatniecību un mākslu.
Mākslas izstādes patlaban nerīko Priekuļu bibliotēkā, jo pašvaldība remonta laikā sašaurinājusi telpas. Nav pat vienas brīvas sienas, bet savulaik bibliotēkā lieliski izcēlās mākslas skolas audzēkņu un pedagogu darbi. Interese par šīm izstādēm priekuliešu vidū bijusi diezgan liela. Tagad izstādīt savu veikumu var tikai bibliotēkas jaunākie apmeklētāji, viņu darbiņu izvietošanai atrasta ierobežota plakne – durvis. Veselavas pagasta bibliotēkai savās telpās arī ir ierobežotas iespējas mākslas darbu izrādīšanai, toties bibliotēka ir muižas ēkā, tajā ir atjaunotas telpas, kurās bibliotekāres iecerei par mākslas darbu izstādi atrodas vieta.
Cēsu Centrālā bibliotēka, kopš tās nams ir pilnībā pārbūvēts, regulāri rīko mākslas izstādes. Pašvaldības iestāde šo uzdevumu vēlas pildīt kvalitatīvi, tāpēc noslēgusi vienošanās ar biedrības “Cēsis ART” pārstāvi Inesi Ciekuri, kura uzņemas izstāžu satura un darbu autoru atlasi, kā arī atbild par izstāžu iekārtojumu.
Komentāri