Ar tradicionālo dzejas un grāmatu dienu dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa mājās “Leukādijā” noslēdzās Cēsu centrālās bibliotēkas rīkotie Dzejas dienu sarīkojumi. Bija silta un saulaina septembra diena. Krāsainās lapas, nobriedušie āboli un šīs vietas īpašā aura radīja to īpašo noskaņojumu, kas raksturīgs Dzejas dienām. Pasākumam, kas ir viena no stabilākajām un ilglaicīgākajām kultūras dzīves tradīcijām, jo pārdzīvojušas iekārtu un politisko kursu maiņu.
Sarīkojums “Leukādijā” tradicionāli sākās ar piemiņas brīdi dzejnieka Edvarda Treimaņa – Zvārguļa atdusas vietā. Krītot zīlēm un dzeltenām lapām, skanēja viņa dzeja un skolotājas Mirdzas Lībietes stāstījums par dzejnieku.
Tad “Leukādijas” viesi devās uz mājas pagalmu, kur vairāk nekā divu stundu ilgā pasākumā dzeja mijās ar dziesmu. To ieskandēja tik zināmā dziesma “Zīlīte”, kas E. Treimaņa – Zvārguļa vārdu padarīja zināmu plašam klausītāju lokam. Pēc tam par savu daiļradi stāstīja un dzeju lasīja mūsu novadnieces Sarma Dārziņa un Mirdza Fridrihsone.Viesojās arī dzejnieks Viktors Kalniņš jeb plašāk pazīstams kā Viks. Savas uzstāšanās sākumā Viks padalījās savā īpašajā redzējumā par aktualitātēm, kā arī ar humoru atceroties gadījumus no agrākiem laikiem. Publikas smieklus un aplausus izraisīja viņa stāstījums par savu vecomāti un tās īpašo teicienu: “Bija viņai tāda mode. Kad lasījām rudenī kartupeļus, viņa teica: “Nu, nomoka vēl to pēdējo vagu un nāk ēst!”. Kad pusdienas gāja uz beigām, vecāmāte atkal teica: “Nu, nomoka to saldo un iet pie darba!” Tad mēs, jaunie, vadoties pēc šī teiciena, iedomājāmies viņas kāzu nakti, kad jaunie dodas gulēt. Šķiet, tālāk man nav jāstāsta, katrs pats var vizualizēt, kā vecāmāte saka: “Nu, nomoki … un ejam gulēt!””
Savās aktuālajās pārdomās Viks ikvienam lika aizdomāties, kas notiktu pasaulē, ja pēkšņi beigtos elektrība, tad dzīve apstātos un sāktos haoss. Uzstāšanās otrajā daļā dzejnieks lasīja savu jaunāko dzeju, un beigās skatītāji tik sparīgi aplaudēja, ka nācās uz “bis” lasīt vēl vienu dzeju.
Noslēgumā apmeklētāji varēja noskatīties Cēsu Tautas teātra dzejas uzvedumu “Deg tāla uguns”, kas veltīts Eduarda Veidenbauma 140 gadu jubilejai. Tajā skanēja brāļu Eduarda un Kārļa Veidenbaumu dzeja, Jura Krūzes mūzika un Edvarda Treimaņa-Zvārguļa kuplejas. Režisore Rasma Bērziņa.
Uzvedums apliecināja, ka trāpīgi uzrakstīta dzeja ir aktuāla arī pēc daudziem gadu desmitiem. Kaut vai Veidenbauma savulaik rakstītais: Ja gribi tikt pie labas vietas, Tad klanies, lokies, rokas laizi. Kaut citi sauks tās kauna lietas, Par to nekas, ka nāk tik maize.
Arī E.Treimaņa-Zvārguļa rīmētais ir itin labi attiecināms uz pašreizējiem algu jautājumiem: Kāds direktors, vēl jauns un bagāts Lūdz, lai tam algu klātu liek, Un viņa lūgums vienbalsīgi Par pamatotu atzīts tiek. Bet nabags sulainīts, ja lūgsies Pēc lata, tūlit visi kliegs: “Ko gan šis muļķa tēviņš domā!” Kas vienam prieks, tas otram lieks.
Dzejas dienas izskanējušas un, kā atzīst viena no to galvenajām rīkotājām, Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece sabiedriskajās attiecībās Gunta Romanovska, šogad šie sarīkojumi sagādājuši patīkamu pārsteigumu, jo bijusi necerēti liela apmeklētāju interese: “Ikvienā pasākumā zāles bija pilnas, uz Ineses Lāces kultūras centrā rīkoto pasākumu, kas bija veltīts Eduardam Veidenbaumam, cilvēki pat netika iekšā. Tas liecina, ka cēsniekiem šādi sarīkojumi ir nepieciešami. Atceros, pirms pāris gadiem uz kādu dzejas pasākumu atnāca vien desmit cilvēki, tad gan iezagās doma vilkt visam krustu pāri. Bet tagad ar katru gadu apmeklētāju skaits pieaug, un tas vislabāk norāda, ka arī nākamgad Dzejas dienas Cēsīs būs!”
Jau trešo gadu Cēsīs Dzejas dienas atzīmēja ar veselu pasākumu ciklu. Tie sākās ar pasākumu “Dzejnieks, dzeja, klausītājs”, kad ar lasītājiem tikās dzejnieki Liāna Langa, Maira Asare un Andris Zeibots. Sekoja tikšanās ar “Mīļumvārdu” autori, dzejnieci Kornēliju Apškrūmu. Nākamais bija viskuplāk apmeklētais sarīkojums – Cēsu Valsts ģimnāzijas literāri muzikāls uzvedums „… pie spieķa skāries…”, režisore Inese Lāce. Vairākās izglītības iestādēs bija tikšanās ar dzejniekiem Maiju Laukmani un Uldi Ausekli, bet cikls noslēdzās ar jau minēto sarīkojumu “Leukādijā”.
Dzejas dienu pasākumus rīkoja Cēsu centrālā bibliotēka sadarbībā ar Cēsu kultūras centru, Inesi Lāci un Cēsu Valsts ģimnāziju,
E. Veidenbauma Cēsu teātri un Treimaņu dzimtu, kas labprāt ļauj rīkot pasākumus “Leukādijā”. Dzejas dienu pasākumus finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Cēsu pilsētas dome.
Komentāri