Satikties ziemā – ar trusi, briedi vai kamieli

Apskatei pieejamo dzīvnieku turētāji atzīst – pandēmija viņus īpaši nav skārusi. Mazpamazām ļaudis sāk sajust ziemas burvību emocijām piesātinātam randiņam ar dzīvo radību – arī sniegā un salā apmeklētājus gaida brieži, truši, lamas, ēzeļi un kamieļi.

Nedz Eiropas lielo pilsētu zoodārzi, nedz rezervāti vai mazie parki, tā dēvētie mini zoo, ziemās netiek slēgti, tomēr satikšanos ar dzīvniekiem biežāk izkonkurē citi ziemas prieki. Šķiet, šogad varētu būt nedaudz citādāk, jo “Covid-19” dēļ arī slēpošanas kompleksu apmeklējums bijis stipri ierobežots, neminot pat daudzās pasākumu vietas, kas pagaidām noslēgtas pavisam. Tomēr apskatei, izjādēm, barošanai un vienkārši sirsnīgai komunikācijai pieejamo dzīvnieku saimnieki “Druvai” atzīst, ka būtiskas izmaiņas pandēmija biznesam nav darījusi – ne apmeklējuma intensitātē, ne pakalpojumu klāstā saistībā ar epidemioloģiskās drošības prasībām.

Amatas novada Drabešu pagastā esošais kamieļu parks “Rakši” par apmeklētāju interesi nevar sūdzēties. Saimnieks Kristaps Blaus teic, ka vasara bijusi ļoti līdzīga iepriekšējiem gadiem, savukārt tagad, ziemā, kad ierasti viesi sagaidīti tikai brīvdienās, interesenti atrod viņus arī darba dienās. Tau­jāts par aizvadīto gadu, K.Blaus pauž pārliecību, ka noturīgā interese par viesošanos kamieļu parkā galvenokārt saistīta ar pirmajos divos gados veiksmīgi nostiprināto “Rakšu” vārdu, ne “Covid-19” dēļ liegtajām citām brīvā laika pavadīšanas iespējām.

Patlaban kamieļu parkā dzīvo 18 kamieļi, februārī un martā dzims vēl trīs vienkupra un trīs divkupru kamielēni. Grūsnās vienkupra mammas nesen atvestas no Kanāriju salām un veiksmīgi iejutušās Latvijas apstākļos. Starp “Rakšos” mītošajiem 120 dzīvniekiem pieaugums drīzumā gaidāms arī citiem dzīvniekiem, kopumā būs trīsdesmit jaunuļu.
“Rakšu” saimnieki pavasarī īstenojuši eksperimentu, piedāvājot safari stila ekskursiju. Neiz­kāpjot no auto, atbraucēji, dezinficējuši rokas, varēja doties iepazīšanās aplī un jau otrajā izbraucienā apstāties ilgāk, ļaujot kamielim pat ziņkārīgi iebāzt galvu automašīnas logā. Barību varēts arī bērt aplokos pa īpaši pierīkotām notekcaurulēm. Āra kafejnīcā vai suvenīru letē nolūkoto arī varēts iegādāties no auto sēdvietām, kur kārotais pasniegts ar tādu kā maizes lizes palīdzību. Ja kāds tomēr gribēja izstaigāties, darbinieki parādījuši virzienu uz dabas taku. Tikai šādā veidā strādāt ilgtermiņā gan negribētos. “Ja būtu vēl lielāka teritorija, varētu turpināt pielietot abus variantus,” pieļauj K.Blaus, atsaucoties uz apmeklētājiem, kuri arī pēc šī eksperimenta lūguši šo iespēju, tomēr biežāk cilvēki pēc garā ceļa grib arī izkustēties.

Patlaban no epidemioloģiskajām prasībām parka apmeklējumā sanāk vien atcerēties par maskas uzvilkšanu, ieejot kases telpā, un distancēšanos no citiem apmeklētājiem.
Šoziem “Rakšu” kolektīvs rosās, arī gatavojoties jauniem pakalpojumiem: iecerēts piedāvāt garākas pastaigas ar kamieļiem un lamām ārpus pašu teritorijas, turklāt apvienojot to ar pikniku. Tā­pat plānots pāris viesu nama numuru piedāvājumu papildināt ar iespēju “brokasto kopā ar lamu”. Krājumos būs pieejama dzīvniekiem paredzētā barība, ko droši varēs barot atnākušajām viešņām, kad paši brokastos pie galda.

Arī Mores pusē esošais briežu parks janvārī izjūt apmeklētāju nelielu pieaugumu, apstiprina parka saimniece Māra Paeglīte. Viņa gan atzina, ka pie atkārtotās ārkārtējās situācijas izsludināšanas piedzīvots popularitātes kritums, taču burtiski pēc gadumijas interese atkal ir. Šeit apmeklējumu vēlams pieteikt, lai būtu iespējams no­dro­šināt vienmērīgāku viesu plūsmu pusotru kilometru garajā vienvirziena takā. Pagai­dām parka saim­nieki lēmuši pārtraukt ciemiņu uzņemšanu ragu kolekcijas izstāžu zālītē.
Tāpat arī pavisam netālu no Amatas upes esošajos “Zaķīšos” teju visi mītošie dzīvnieki – zirgi, govis ar teļiem, aitas ar jēriem, pīles, zosis un truši – dzīvojas ārā un joprojām gaida viesus. Vienīgās, kuras vairāk laika vēlas pavadīt siltumā, ir nūtrijas, kuras gan ir šeit dzimušas un pielāgojušās, tomēr sirds dziļumā – siltās Bra­zīlijas dzīvnieki. Saimnieks Zig­munds Zaķis atzīst – viņam radies iespaids, ka cilvēki kļuvuši bailīgāki, brauc mazāk, jo īpaši ziemā, un piesardzīgi izprašņā par iespējām apmeklēt šo vietu. Par pamata piesardzības pasākumiem saimnieks mājaslapā ievietojis informāciju jau pavasarī, taču arī viņš pauž pārliecību, ka tik plašā teritorijā nav grūti ievērot distanci, pat ja vienlaikus atbrauc viesi no dažādām mājsaimniecībām.