Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Satikšanās ticībā

Druva
23:00
09.08.2007
16
7lp Kristigaa Nometne

Latviešu bērni šonedēļ tiekas tradicionālajā kristīgajā nometnē Līgatnes pagasta Gančauskās. Kristīgā nometne “Centrs” tikšanos, lai bērni runātu par Dievu, šovasar organizē ceturto reizi.

Gančauskās šis ir arī jubilejas gads, kristīgajās nometnēs bērni te pulcējas desmito gadu. Nometnes izmaksas sedz ne tikai bērnu vecāki, lielu materiālo ieguldījumu sniedz Kanādas brīvprātīgie ziedotāji.

Uz Līgatnes nometni 90 bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz piecpadsmit gadiem ieradušies no visas Latvijas. Visvairāk bērnu ir no Rīgas rajona, Siguldas, Līgatnes, Valmieras un Cēsīm.

“Gančauskas 2007” nometnes vadītāja Mārīte Brauna stāsta: “Pie mums ir noteikta dienas kārtība, kas paredz gan obligātās, gan izvēles nodarbības. Nometnes dalībnieku darbību un uzvedību ierobežo iekšējās kārtības noteikumi. Jauniešiem tajos grūti ierobežoties, jo mūsdienās katrs zina savas tiesības. Mums, nometnes skolotājiem, jādomā, ko runāt, un nemitīgi jāatbild uz jautājumiem – kāpēc nevar?”

Nometne ir ar kristīgo novirzienu, bet tajā uzņem ikvienu bērnu – ticīgu vai neticīgu. Taču katru dienu Bībeles stundās jāpiedalās visiem. Vecāku izvēle, kur savu bērnu laist, bet, ja esi izraudzījies šo vietu, ar noteikumiem jārēķinās. Ticība Dievam un Bībeles notikumiem nevienam bērnam uzspiesta gan netiek. “Gančauskās mēs evanģelizējamies, parādām bērniem ceļu pie Dieva, bet izvēli – ticēt un pieņemt to vai ne – viņi izdara paši kopā ar vecākiem,” stāsta M.Brauna.

Anna Dzērve nometnē piedalās jau vairākus gadus: “Braucu uz Gančauskām, lai slavētu un saprastu Dievu, uzzinātu vairāk par Viņu. Mani interesē ticība un kristīgā dzīve. Te esmu arī, lai iepazītos ar jauniem draugiem un atpūstos.”

Arī Katrīna Cvetkova, kristīgās nometnes dalībniece, stāsta par nometnes vilinošo spēku: “Man patīk aktīvā dzīve, kas te tiek piedāvāta. Man patīk lūgt, slavēt un dziedāt par Dievu un ticību. Man šķiet, nometnē noteikumiem ir jābūt, jo citādi te nebūtu kārtība, kas nodrošina ikviena drošību. Mēs to saprotam.” Nometnes dalībnieki atzīst, ka kopā Gančauskās ir jautri. Jaunieši stāsta, ka visi ir sadalīti grupiņās atbilstoši vecumam. Katrai izdomāts nosaukums, kas prezentēts pārējiem bērniem un skolotājiem. Iepazīšanās ar grupas interpretēšanas iespējām notika pie ugunskura.

Jauniešus kā magnēts uz nometni vilina zirgi, klinšu siena, BMX, mūzikas un sporta nodarbības. Garīgā padomdevēja Indra Upīte bilst, ka nometnē ir savi principi, kurus bērni labprāt pieņem –jauniešiem tiek mācīts pateikties par dabu, apkārtējo un visu, kas katram ir dots. Gančauskās tiek akcentēta nepieciešamība audzināt dievticīgu jauno paaudzi. Centra darbinieki un vairums nometnes jauniešu ir kristieši. Nometnē “Gančauskas 2007” ir aizliegts lietot alkoholu, smēķēt, uzvesties rupji un nepiedienīgi.

Gančauskas ir kristiešu atpūtas centrs, taču nav jābūt kristietim, lai tiktu uzņemts bērnu un jauniešu nometnēs. Nometnes vadītāju pārliecība māca godprātīgu attieksmi, kas ir ļoti skaidri formulēta visvienkāršākajās Bībeles patiesībās. Šīsnedēļas tradicionālās kristīgās nometnes dalībnieces stāsta, ka kristīgā ticība – tas ir dzīvesveids, nevis birka. Meitenes par to interesējušās jau kopš agras bērnības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi