Pirmdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Sarunā par aktuālo izskan viedokļi

Sarmīte Feldmane
00:00
05.01.2024
148
St Piens

Piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Straupe” darba vizītē tika uzņemts Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, ministra palīdze Anželika Lazdiņa un biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova. Diemžēl ministrs Armands Krauze neatbrauca objektīvu iemeslu dēļ, taču tikšanās reizē tika pārrunāts piensaimniecības nozarē aktuālais – gan saistītais ar piena ganāmpulku saimniecībām, gan piena pārstrādi.

“Maza, stabila, efektīva ražotne. Tirgū vienīgais kooperatīvs – piena pārstrādes uzņēmums,” ienākot pienotavā, sacīja V.Davidanova un uzsvēra, ka “Straupi” var tikai apbrīnot gan par to, ko viņi ražo, gan prasmi noturēties visās ekonomiskajās pārmaiņās un krīzēs.

Viesi tika iepazīstināti ar ražotni, izstaigāja ražošanas telpas, kur top daudzu iecienītais biezpiens, Jāņu siers,    krējums, jogurti un dažādi deserti. Ar lepnumu kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Imants Balodis parādīja pirms gada uzcelto noliktavu, kā tā atvieglo darbu ekspeditoriem. Pamazām projektos piesaistot līdzekļus, nepārtraukti tiek domāts par attīstību. Top jauni projekti, lai nomainītu laiku nokalpojušās iekārtas.

“Lopkopības saimniecībām šis bijis grūts gads, kaut lopbarība savākta, tā nebūs tik kvalitatīva kā parasti. Kooperatīvā ir 35 biedri, piena ražotāji. Pērn mums vidējā piena iepirkuma cena bija 46,2 centi par kilogramu piena, kas ir apmēram 30 procenti vairāk nekā vidēji    Latvijā.    Līdztekus tam šo­gad    iepirktajam pienam    pievienoto vērtību esam dubultojuši,” stāstīja I.Balodis un uzsvēra, ka 30 procentus saražotās produkcijas pārdod kooperatīva veikalos, pārējo lielveikalos, piegādā skolām, citām pašvaldību un valsts iestādēm.

Ne viens vien, arī šīs reizes viesi, vēlējās uzzināt, kur meklējams straupiešu 30 gadu veiksmes stāsts. Vienas atbildes nav, bet, kā uzsvēra  ražošanas vadītājs Ro­lands Jomerts, produkcijas kvalitāti nosaka darbinieku profesionalitāte, no tās atkarīga produktu garša un kvalitāte. Savukārt I.Balodis papildināja, ka “Strau­pes”    produkcijai ir kvalitātes prestižs. Ar to, protams, jālepojas, bet jāprot arī noturēt.

Vērtējot šo gadu, I.Balodis atklāja, ka samazinājies pārstrādātā piena daudzums. Seši kooperatīva biedri – piena lopkopības saimniecības -pārtraukušas darbību. Ne piena iepirkuma vai varbūt neveiksmīgas saimniekošanas dēļ, bet nav nākamās paaudzes, kas turpinātu strādāt nozarē.

Viesi arī tikās ar kooperatīva valdes locekļiem Gunitu Magoni, Raiti  Bāliņu, Normundu Ruķi un Jāni    Grosbergu. “Katrai    nozarei ir kādas problēmas. Ikvienam jāsaprot, ka pasaule mainās, tāpat ģeopolitika, paradumi. Nākamgad mainīsies Eiropas Savienības finanšu plūsmas apjoms. Ikvienam uzņēmējam jāseko līdzi, jābūt gatavam mainīties. Ja izaudzētais, saražotais kādam ir vajadzīgs,      to pirks, ja ne, vai nu    kaut kas jāmaina, vai    jābeidz uzņēmējdarbība. Ne visi, kuri saka, ka viss ir slikti, nav pieļāvuši kādas kļūdas, domājot, ka darīs tāpat kā pirms desmit gadiem un viss būs labi, dzīvojuši nepamatotās cerībās. Zemkopības ministrija pēdējos gados ir kļuvusi par tādu kā finanšu pārdales ministriju. Kad zemnieks prasa, kur likt pienu, graudus, tas jautājums viņam pašam, ne ministrijai,” pārdomās dalījās N.Šmits un piebilda, ka “Straupe” katram piena kilogramam rada pievienoto vērtību. “Taču cik tonnu piena, graudu kopumā tiek aizvests uz kaimiņvalstīm? Tos varētu pārstrādāt Latvijā, radīt jaunu pievienoto vērtību. Koku bizness to apguvis, reti kurš eksportē baļķus, esam iemācījušies tos pārstrādāt.”

Diskusija raisījās, kādu atbalstu zemniekiem attīstībai varētu sniegt valsts, par eksporta iespējām, par zaļo un bordo karotīti, pārtikas piegādi skolām, par biopiena ražošanu. To patērētājiem piedāvā arī “Straupe”. Apkārtnē ir tikai viena sertificēta bioloģiskā piena lopkopības saimniecība “Grantskalni” Raiskuma pagastā. “Piensaimniecības nākotnē izaicinājumu daudz, sākot ar to, vai būs piena ražotāji,” bilda N.Ruķis, un visi atzina, ka par to jādomā valsts līmenī. Tika pārrunāti vēl citi jautājumi.

Pēc sarunas ar valdi N.Šmits vairākiem piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbiniekiem pasniedza ministrijas Atzinības rakstus par ilggadēju nevainojamu darbu piensaimniecības nozarē un par godu sabiedrības 30 gadu jubilejai. Tos saņēma valdes loceklis Jānis Grosbergs, piena produktu ražotājas Vizma Skuja un Edīte Putniņa, autovadītājs – ekspeditors Oskars Mednis, galvenā grāmatvede Ilona Kūlīte, pašražotās produkcijas tiešās pārdošanas veikala vadītāja Inese Ērenbote, ražošanas vadītājs Rolands Jomerts, valdes sekretāre – lietvede Iveta Balode. Īpaši tika godināts kooperatīva ilggadējais vadītājs Imants Balodis, viņš saņēma Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu nozarē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Īstā Jāņu siera ražošana ik gadu sarūk

00:00
22.06.2025
30

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpina samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Arita LejiņaPērn Jāņu sieru (nejaukt ar ķimeņu sieru) saražoja 139,84 tonnas, norādījusi V.Davida­nova. Pēc publiski pieejamās informācijas, pirms pieciem gadiem, 2019.gadā, tika saražotas aptuveni 200 tonnas Jāņu siera, tātad pagājušajā gadā par 30,1% mazāk. Jāņu siera […]

Aizejošā Cēsu novada dome diskutē par bērnu futbolu un kafejnīcas iekārtām

00:00
21.06.2025
126

12.jūnijā notika pēdējā aizejošā sasaukuma Cēsu novada domes sēde. Sēdē no 19 deputātiem piedalījās 17. Nepiedalījās Andris Mihaļovs un Erlends Geruļskis. Tika lemts par attīstību un investīciju projektiem, izglītību un sportu, pašvaldības īpašumu pārvaldību, sociāliem un sabiedriskiem jautājumiem, pašvaldības struktūru un līgumu pārvaldību, finanšu un pārskatu jautājumiem. Kopumā deputāti lēma vienbalsīgi, tikai par dažiem lēmumiem […]

Sarunu un demokrātijas svētki

00:00
20.06.2025
60
1

Sarunu festivāls “Lampa” šogad notiek ar vadmotīvu “Cilvēcībasākas tur, kur beidzas vienaldzība” Festivāla mērķis aicina parādīt, ka mums rūp līdzcilvēki, nav vienaldzīgs apkārt notiekošais un nav bail nosaukt lietas īstajos vārdos. Tas viss šodien un rīt festivāla bagātīgajā programmā Cēsīs, lielākai daļai diskusiju aizritot Pils parkā, divām skatuvēm atrodoties uz parka dīķa. Daļai diskusiju var […]

Māksla ir mums visapkārt, katru dienu, ir tikai jāprot tā saskatīt vai saklausīt

00:00
19.06.2025
50

Katrīna Marta Riņķe (pazīstama arī kā Kei Sendaka) ir Latvijā dzimusi vizuālā māksliniece, kas strādā ar analogo fotogrāfiju, tekstu un instalāciju. Viņas radošie darbi aplūko laiku, nepastāvību un mainīgās attiecības starp ainavu, atmiņu un materialitāti. Viņas darbi atspoguļo mijiedarbību ar vietu – to, kā ūdens, gaisma un cilvēka klātbūtne veido un pārveido vidi. Viņas jaunākie […]

Jāņa Lapiņa jubilejā plīvo Latvijas karogs ar saulīti

00:00
18.06.2025
74

Veselavas pagasta “Lejas Pintuļos” pirmsjāņu laikā pie varenajiem ozoliem mastā plīvo Latvijas karogs ar saulīti. Te satiekas ne tikai veselaviešu paaudzes. Te sabrauc vēstures izzinātāji, patriotiski noskaņotie ar Latviju sirdī. Te raisās sarunas par nacionālo pašapziņu, vienotību, spēku, par ko jo īpaši jādomā šodien. Un par to atgādina veselavietis Jānis Eduards Lapiņš. Viņš te pirms […]

Tautas balss

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
10
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
25
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
26
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
17
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Sludinājumi