Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Sarunā par aktuālo izskan viedokļi

Sarmīte Feldmane
00:00
05.01.2024
40
St Piens

Piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Straupe” darba vizītē tika uzņemts Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, ministra palīdze Anželika Lazdiņa un biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova. Diemžēl ministrs Armands Krauze neatbrauca objektīvu iemeslu dēļ, taču tikšanās reizē tika pārrunāts piensaimniecības nozarē aktuālais – gan saistītais ar piena ganāmpulku saimniecībām, gan piena pārstrādi.

“Maza, stabila, efektīva ražotne. Tirgū vienīgais kooperatīvs – piena pārstrādes uzņēmums,” ienākot pienotavā, sacīja V.Davidanova un uzsvēra, ka “Straupi” var tikai apbrīnot gan par to, ko viņi ražo, gan prasmi noturēties visās ekonomiskajās pārmaiņās un krīzēs.

Viesi tika iepazīstināti ar ražotni, izstaigāja ražošanas telpas, kur top daudzu iecienītais biezpiens, Jāņu siers,    krējums, jogurti un dažādi deserti. Ar lepnumu kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Imants Balodis parādīja pirms gada uzcelto noliktavu, kā tā atvieglo darbu ekspeditoriem. Pamazām projektos piesaistot līdzekļus, nepārtraukti tiek domāts par attīstību. Top jauni projekti, lai nomainītu laiku nokalpojušās iekārtas.

“Lopkopības saimniecībām šis bijis grūts gads, kaut lopbarība savākta, tā nebūs tik kvalitatīva kā parasti. Kooperatīvā ir 35 biedri, piena ražotāji. Pērn mums vidējā piena iepirkuma cena bija 46,2 centi par kilogramu piena, kas ir apmēram 30 procenti vairāk nekā vidēji    Latvijā.    Līdztekus tam šo­gad    iepirktajam pienam    pievienoto vērtību esam dubultojuši,” stāstīja I.Balodis un uzsvēra, ka 30 procentus saražotās produkcijas pārdod kooperatīva veikalos, pārējo lielveikalos, piegādā skolām, citām pašvaldību un valsts iestādēm.

Ne viens vien, arī šīs reizes viesi, vēlējās uzzināt, kur meklējams straupiešu 30 gadu veiksmes stāsts. Vienas atbildes nav, bet, kā uzsvēra  ražošanas vadītājs Ro­lands Jomerts, produkcijas kvalitāti nosaka darbinieku profesionalitāte, no tās atkarīga produktu garša un kvalitāte. Savukārt I.Balodis papildināja, ka “Strau­pes”    produkcijai ir kvalitātes prestižs. Ar to, protams, jālepojas, bet jāprot arī noturēt.

Vērtējot šo gadu, I.Balodis atklāja, ka samazinājies pārstrādātā piena daudzums. Seši kooperatīva biedri – piena lopkopības saimniecības -pārtraukušas darbību. Ne piena iepirkuma vai varbūt neveiksmīgas saimniekošanas dēļ, bet nav nākamās paaudzes, kas turpinātu strādāt nozarē.

Viesi arī tikās ar kooperatīva valdes locekļiem Gunitu Magoni, Raiti  Bāliņu, Normundu Ruķi un Jāni    Grosbergu. “Katrai    nozarei ir kādas problēmas. Ikvienam jāsaprot, ka pasaule mainās, tāpat ģeopolitika, paradumi. Nākamgad mainīsies Eiropas Savienības finanšu plūsmas apjoms. Ikvienam uzņēmējam jāseko līdzi, jābūt gatavam mainīties. Ja izaudzētais, saražotais kādam ir vajadzīgs,      to pirks, ja ne, vai nu    kaut kas jāmaina, vai    jābeidz uzņēmējdarbība. Ne visi, kuri saka, ka viss ir slikti, nav pieļāvuši kādas kļūdas, domājot, ka darīs tāpat kā pirms desmit gadiem un viss būs labi, dzīvojuši nepamatotās cerībās. Zemkopības ministrija pēdējos gados ir kļuvusi par tādu kā finanšu pārdales ministriju. Kad zemnieks prasa, kur likt pienu, graudus, tas jautājums viņam pašam, ne ministrijai,” pārdomās dalījās N.Šmits un piebilda, ka “Straupe” katram piena kilogramam rada pievienoto vērtību. “Taču cik tonnu piena, graudu kopumā tiek aizvests uz kaimiņvalstīm? Tos varētu pārstrādāt Latvijā, radīt jaunu pievienoto vērtību. Koku bizness to apguvis, reti kurš eksportē baļķus, esam iemācījušies tos pārstrādāt.”

Diskusija raisījās, kādu atbalstu zemniekiem attīstībai varētu sniegt valsts, par eksporta iespējām, par zaļo un bordo karotīti, pārtikas piegādi skolām, par biopiena ražošanu. To patērētājiem piedāvā arī “Straupe”. Apkārtnē ir tikai viena sertificēta bioloģiskā piena lopkopības saimniecība “Grantskalni” Raiskuma pagastā. “Piensaimniecības nākotnē izaicinājumu daudz, sākot ar to, vai būs piena ražotāji,” bilda N.Ruķis, un visi atzina, ka par to jādomā valsts līmenī. Tika pārrunāti vēl citi jautājumi.

Pēc sarunas ar valdi N.Šmits vairākiem piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbiniekiem pasniedza ministrijas Atzinības rakstus par ilggadēju nevainojamu darbu piensaimniecības nozarē un par godu sabiedrības 30 gadu jubilejai. Tos saņēma valdes loceklis Jānis Grosbergs, piena produktu ražotājas Vizma Skuja un Edīte Putniņa, autovadītājs – ekspeditors Oskars Mednis, galvenā grāmatvede Ilona Kūlīte, pašražotās produkcijas tiešās pārdošanas veikala vadītāja Inese Ērenbote, ražošanas vadītājs Rolands Jomerts, valdes sekretāre – lietvede Iveta Balode. Īpaši tika godināts kooperatīva ilggadējais vadītājs Imants Balodis, viņš saņēma Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu nozarē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
232

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi