Šodien un rīt Salacgrīvā notiks XI Starptautiskais Masku tradīciju festivāls, kas Latvijā pulcēs 20 folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus no visiem Latvijas novadiem, kā arī viesus no Polijas un Itālijas, informēja festivāla organizatore Zenta Mennika.
Pasaulē slavu ieguvuši Venēcijas un Brazīlijas karnevāli, taču ne katram zināms, kur meklējamas šo karnevālu tradīcijas. Masku gājieni un karnevāli sastopami vai katrā indoeiropiešu tautā gadu simtiem senā pagātnē.
Festivāla ietvaros pilsētā un pagastos notiks dažādas masku izdarības – konkursi, meistarklases, danči, individuālo masku skate, kā arī lustīgs masku gājiens pa Salacgrīvas ielām uz pilskalnu, kur notiks noslēguma rituāls. Tāpat par svarīgu festivāla norisi ir kļuvusi zinātniski praktiskā konference, kurā uzstāsies tradicionālās kultūras speciālisti, muzikologi no Latvijas, Polijas, Itālijas.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja aktīvi piedalīties šajā festivālā, baudīt ziemas priekus, apgūt maskošanās tradīcijas, iemācīties gatavot maskas, piedalīties individuālo masku skatē un dancot latvju dančus līdz rīta gaiļiem.
Maskas un maskošanās tradīcijas – tas ir logs uz citu pasauli. Ar maskām saistītie rituāli, ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām parādībām pasaules tautu reliģijā un kultūrā. Maskās materializējas mirušo senču gars, kas ļauj nākt saskarsmē ar “augstākiem spēkiem” un var palīdzēt cilvēkam aizsargāt savu māju no slimībām, ļauniem gariem, nelaimēm. Ar maskām dziedē, nodrošina auglību, ražu nākamajam gadam. Maskas tiek izmantotas visos svarīgajos cilvēka dzīves brīžos – bērna dzimšanā, pilngadības sasniegšanā, kāzās, bērēs.
Arī latviešu tradicionālajā kultūrā maskas un maskošanās tradīcijas ieņem lielu un nozīmīgu vietu. Maskošanās tradīcijas ir vienas no nemateriālās kultūras mantojuma savdabīgākajiem un interesantākajiem izpausmes veidiem, kam arī laikmetīgajā kultūrvidē ir pievēršama īpaša uzmanība gan pētot, gan ieviešot mūsdienu kultūrvidē.
Pēc LETA
