Aizvadītajā nedēļā apritēja tieši 15 gadi, kopš atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam “ZAAO” tika izsniegta uzņēmuma reģistrācijas apliecība. Tas notika 1998.gada 20.novembrī. Toreiz uzņēmums saucās pilnajā nosaukumā “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.”
Jubilejas dienā “ZAAO” pie sevis aicināja masu mediju pārstāvjus, lai nedaudz atcerētos pirmsākumus, bet galvenais -dalītos nākotnes iecerēs. Kā atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais: “Jūs esat pirmie, kam to publiski pasakām.”
Sākumā viņš nedaudz pakavējās laikā pirms 15 gadiem, bet ekskurss vēsturē nebija ilgs, jo kā norādīja A. Sirmais: “Par vēsturi domāsim, kad būs sasniegta vismaz pilngadība. Jārunā par nākotni, un var teikt, tagad sākas jauns attīstības posms. Esam saņēmuši Vides ministrijas apstiprinājumu, ka Daibes poligona teritorijā tiks būvētas notekūdeņu bioloģisko materiālu apstrādes iekārtas, kas jāpabeidz līdz 2015.gada 31.jūnijam.
Aktīvi meklējam sadarbības partneri vēl kādam projektam. Pēc sadzīves atkritumu sagatavošanas noglabāšanai priekšapstrādes centrā, pāri paliek tā sauktais kurināmais materiāls, apmēram desmit tūkstoši tonnu gadā. Tas nav gatavs kurināšanai, bet no tā var iegūt atbilstošu materiālu. Mūsu uzdevums nākamajā gadā atrast risinājumu, bet 2015.gadā
uzbūvēt iekārtu kurināmā ražošanai. Tad poligonā noglabāšanai no tā apjoma, kas tika noglabāts pirms diviem gadiem, nonāks tikai 25 – 30 procenti. Līdz ar to poligona mūžs ir neizmērojami garš. Ar šiem projektiem atkal būsim pionieri, bet esmu pārliecināts, ka tie tiks sekmīgi īstenoti.”
Tā kā projektu realizēšanai piesaistīs Eiropas līdzfinansējumu, tie neietekmēs tarifus.
Uzņēmuma attīstības daļas vadītāja Ingrīda Gubernatorova norādīja, ka nav atmesta arī iecere poligona teritorijā uzbūvēt vides izglītības centru. Uz poligonu brauc skolēnu grupas no visas Vidzemes, bet esošās telpas ir pārāk šauras, lai sekmīgi darbotos. Tiek meklētas iespējas piesaistīt finansējumu šāda centra būvēšanai. Arī kolēģi no Vācijas piekrituši nodrošināt aprīkojumu, tostarp, miniatūro šķirošanas iekārtu, dažādus materiālus.
Vēl viens jaunums, kas attieksies uz klientiem, ir zvanu centra ieviešana, kas ļaus klientam pēc iespējas ātrāk saņemt tieši viņu interesējošu informāciju. Uzņēmumā arvien vairāk domā par moderno tehnoloģiju ieviešanu arī turpmāk. Jau tagad visus jaunumus ikviens var uzzināt sociālajos tīklos twitter un facebook.
A. Sirmais norādīja, ka uzņēmuma sekmīgā darbība ļāvusi pasargāt mežus un dabu kopumā no arvien pieaugošā piesārņojuma daudzuma: “Ja atkritumu apsaimniekošana šajos 15 gados netiku šādi noorganizēta, bet apjoms augtu, kā tas notiek, bail domāt, kāda situācija būtu mežā. Nevar teikt, ka šobrīd situācija tajos būtu krasi uzlabojusies, bet pasliktinājusies tiešām nav. Veidojot eko laukumus, centāmies tos ierīkot pa vidu starp vietu, kur atkritumi rodas, un mežu – uz kuru paredzēts tos aizvest. Lai cilvēkam izdevīgāk aizvest nevis uz mežu, bet eko laukumu. Ja viņš ir slinks, aizvedīs uz eko laukumu, nevis zagšus uz mežu. Jo tas taču dārgāk, un jābaidās, vai nepieķers. Nu, ja viņš ir stulbs, tur neko mainīt nevar, viņš vedīs uz mežu.”
Uz jautājumu, cik daudzi īpašnieki nav noslēguši līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, A. Sirmais norādīja, ka situācija reģionā ir atšķirīga. Cēsīs un Valmierā tas ir ļoti neliels daudzums, ne vairāk par pieciem procentiem. Tie, kuri nekad nav maksājuši un, visticamāk, arī nemaksās.
“Daudz kas atkarīgs no pašvaldību attieksmes. Daudzās, ieceļot izpilddirektoru vai komunālās nodaļas vadītāju, neuzliek tiem par pienākumu atbildēt par atkritumu apsaimniekošanu. Daudzās nav cilvēku, kuri kontrolē saistošo noteikumu izpildi, un tad nevar cerēt arī uz rezultātiem. Mēs nevaram piespiest cilvēkus izvest atkritumus, to var panākt pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem, veicot to kontroli.”
A. Sirmais pastāstīja par kādu interesantu situāciju, kas atklājusies, sveicot šogad sakoptāko sētu īpašniekus un balvā dodot pusgada atlaidi atkritumu izvešanai. Sveikšana notikusi desmit pašvaldībās, un atklājies, ka pusei no laureātiem nav atkritumu apsaimniekošanas līguma.
“Kā individuālā māja var šādā konkursā dabūt 1.vietu, ja atkritumi no tās nonāk sazin kur,” jautā A. Sirmais.
Uz “Druvas” jautājumu, kā beidzās pārbaudes sakarā ar televīzijas sižetu, kurā gada sākumā tika stāstīts par iespējamiem pārkāpumiem atkritumu noglabāšanā, A. Sirmais pastāstīja, ka
bijušas septiņas dažādas pārbaudes, ieskaitot Valsts kontroles pārbaudi, bet neviena nav konstatējusi nekādus pārkāpumus: “Vienīgais pārkāpums, par ko samaksājām arī sodu, uzņēmuma mājas lapa nebija reģistrēta kā komercdarbība. Tas arī viss.”
Žurnālistiem pēdējo dienu bija arī iespēja aplūkot izstādi “Zaudētais mantojums”, kas veltīta “ZAAO” 15 gadu jubilejai. Izstādē iegūstama informācija par uzņēmuma darbību šodien, atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pirms vairākiem gadiem, taču uzmanību piesaistošākie bija izstādītie atkritumos nonākušie priekšmeti – mūzikas instrumenti, radioaparāti, viens no pirmajiem mobilajiem telefoniem “Nokia”, dažādi jau piemirsti sadzīves priekšmeti un daudz kas cits.
Vides izglītības speciāliste Ieva Veģere pastāstīja, ka nākotnē šos eksponātus varētu izstādīt vides izglītības centrā, ja izdosies tādu poligonā uzbūvēt.
Jānis Gabrāns
Komentāri