Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Sajūtas sauc atpakaļ

Monika Sproģe
23:00
07.08.2019
17
Mariana 3 1

Čīliete Mariana Vega Drogueta, kas 2001. gadā starptautiskajā apmaiņas programmā ieradās Cēsīs un gadu mācījās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts
ģimnāzijā, atkal viesojas Cēsīs.

Mariana atklāj, ka toreiz Cēsīs tik ļoti paticis, ka nemaz negribējusi doties prom. “Daudz sapņoju, kad pabeigšu skolu Čīlē, pēc iespējas ātrāk atgriezīšos Latvijā, bet dzīve ir dzīve. Kad atgriezos dzimtenē, pēc gada man piedzima dēliņš, un sākās citas rūpes, jo puiku audzināju viena. Tagad Nikolasam ir 16 gadu. Mēs ik pa laikam domājām, kā salāgot apstākļus, lai atbrauktu uz Cēsīm. Kad Čīlē ir vasara un atvaļinājumu laiks, te ir ziema, cilvēki dzīvo telpās, un ārā nav diži daudz ko darīt,” stāsta Mariana.

Kad Nikolasam bija desmit gadu, viņa satika Leonelu Olguinu Gonzalesu un izveidoja ģimeni. Mariana stāsta: “Kopā esam jau sešus gadus. Esmu viņam stāstījusi par saviem piedzīvojumiem Cēsīs. Aizbraukt uz štatiem, pavadīt brīvlaiku Karību salās- tā mums ir ikdiena. Tas neprasa lielu naudu, bet, lai atlidotu uz Ei­ropu, uz Latviju, nepieciešama rūpīga plānošana. Man prieks, ka vīrs bija ieinteresēts redzēt, kāda ir Latvija un kādas izskatās Cēsis, par kurām tik daudz stāstu, tāpēc mēs četrus mēnešus plānojām ceļojumu. Pētījām un uzmanījām aviobiļešu cenu atlaides, līdz nolēmām paceļot arī pa citām Ei­ropas valstīm. Savu trīs nedēļu garo ceļojumu izvēlējāmies beigt Cēsīs. Tā nu tagad esam te, un varu skaļi teikt, ka mans sapnis ir piepildījies.”

Čīliete saka, ka 17 gadu laikā Cēsis ir ļoti izmainījušās: “Sā­kumā nevarēju atrast autoostu, maldījāmies pa tirdzniecības centru, nesaprotot, ka esam veikalā. Toreiz tāda iepirkšanās centra nemaz nebija, tikai vēlāk sapratām, ka autoosta ir vēl uz priekšu. Ir pāris ēku, pēc kurām orientējos, ja ne ielās, tad virzienā. Visvairāk pārsteidza tirgus laukums un Cīrulīšu iela, tā ir apbūvēta. Pil­sētā ir skaisti nobruģēti celiņi, viss izskatās citādi, taču es neesmu vīlusies. Ierados, lai sajustu un izbaudītu tās pašas sajūtas, kādas manī bija pirms 17 gadiem. Un, neskatoties uz to, ka pilsēta izskatās citādi, esmu priecīga un joprojām izjūtu to pašu, ko tolaik. Šīs emocijas, ko glabāju, neradīja tikai pilsēta, bet arī cilvēki. Nevaru aprakstīt, cik laimīga jūtos, ciemojoties pie Anitas Bukejas, satiekot savus draugus un savu latviešu valodas skolotāju. Paviesojos arī ģimnāzijā. Skola ir pārveidota, visas klases izskatās citādi, izņemot vienu, un tā klase mani apbūra, jo telpā mājoja tā pati smarža, ko atceros.”

Mariana apgalvo, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija un īpaši Cēsis ir tūristiem drošs un draudzīgs galamērķis. “Tāpat negribu piekrist tam, ka latvieši ir atturīgi, vēsa tauta. Pilnīgas muļķības!” viņa saka. ”Vietējie ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši. Man gan jāatzīstas, ka Čīlē ir ārkārtīgi skaista daba. Mums ir kalni, ledāji, ūdenskritumi, vulkāni, paradīzes pludmales, pat tuksnesis, tāpēc es nevaru teikt, ka mani kaut kā īpaši saistītu Latvija kā tūrisma galamērķis, kā valsts, kurā sau­le spīd citādi. Tagad ar Leonelu un Nikolasu dzīvojam Santjago. Arī tur ir skaisti, bet mani uz Latviju atveda atmiņas un izjūtas. Es toreiz biju iemīlējusies, arī tam bija sava loma. Manā sirdī vienmēr būs atvēlēta vieta Latvijai. Kaut kādā mērā šī sajūta ir tik stipra, ka varu teikt – šī valsts ir mana otrā dzimtene.”
Čīle ir viena no jaunajām labklājības valstīm, un, tāpēc ka ir labvēlīga tās uzņēmējdarbības vide un attīstīts lauksaimniecības produktu eksports, valsts atrodas visai augstā vietā pēc Ekono­miskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (OECD) rādītājiem. Mariana saka, ka viņa dzimusi Čīles ziemeļos, Ikikes pilsētā, taču, neskatoties uz skaistajiem dabas resursiem, kādi ir viņas dzimtenē, nekas nenāk viegli. “Čīlē cil­vēki ļoti smagi strādā. Daudzi pat strādā bez atvaļinājuma. Dzī­ves līmenis tikai rādītājos izskatās labi, realitātē daudzi dzīvo zem vidējā līmeņa. Pašlaik sastopamies ar emigrācijas problēmām, jo Čīlē ieceļo kolumbiešu darbaspēks. Konkurence padara dzīvi stresa pilnu. Tagad pusotru gadu dzīvoju Santjago. Ikiki salīdzināt ar Santjago ir tāpat, kā salīdzināt Rīgu un Cēsis. Dzīves temps ir pilnīgi atšķirīgs. Tomēr, staigājot pa Cēsu ielām, nevarēju saprast, kur palikuši cilvēki. Kādreiz ieliņas bija pilnas, tagad- klusums. Man stāstīja, ka daudziem trūkst darba, ir mazas algas un cilvēki devušies uz ārzemēm, bet, neskatoties uz to, jūs esat daudz labākā situācijā nekā, piemēram, Čīles un Meksikas iedzīvotāji. Čīle ir viena no piesārņotākajām vietām Latīņamerikā. Mēs cīnāmies ar smogu, ar neprognozējamiem laikapstākļiem, cunami, piesārņotu augsni, daudzos reģionos trūkst ūdens un to nevar dzert tāpat vien, no krāna. Mums par ūdeni jāmaksā liela nauda. Leonels bija šokā, kad es Latvijā uzpildīju ūdens pudeli no avota. Viņš krita panikā, jo domāja, ka saindēšos un nomiršu. Nā­cās viņu mierināt un paskaidrot, ka Latvijā ir tīra daba un ar mani nekas ļauns nenotiks. Tā ir liela vērtība. Kamēr jums ir ūdens, jūs esat glābti. Tīrs gaiss, labs ūdens, meži – tās ir lietas, kuras naudā nevar novērtēt,” atvadoties uzsver Mariana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi