Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Sagaidi pavasari Siguldā pēc senlīvu tradīcijām

Druva
15:39
17.03.2010
2

Ikviens tiek aicināts izdzīvot pirmo pavasara dienu pēc senlīvu tradīcijām Turaidas muzejrezervātā šodien no plkst. 12 līdz 17, piedaloties Lielās dienas jeb pavasara saulgriežu rituālos kopā ar muzeja speciālistiem, etnogrāfi Indru Čeksteri un folkloras kopu „Senlejiņa”.

Mežā lācis jau piecēlies no ziemas miega, bet laukus un māju pagalmus pieskandina zīlīšu dziesmas. Klāt pavasara saulgrieži jeb Lielā diena, kad saule savā gadskārtas ritējumā nonākusi pusceļā uz debesu kalna virsotni. Visas zemkopju tautas saulei par godu senāk svinējušas gadskārtu svētkus ar īpatnējiem rituāliem. Daļēji tie saglabājušies tautas atmiņā līdz pat mūsdienām.

Savdabīga un ļoti sena pavasara saulgriežu ieraža ir „putnu dzīšana” vai „putnu šaušana”, kas īpaši izplatīta tajā Latvijas teritorijas daļā, kuru senāk apdzīvoja somugru tauta – lībieši. Putni simbolizē ļaunumu un slimības, ļaunos garus, raganas un laumas. Aizdzenot tos no lauka un sētas, skaļi trokšņojot, dārdinot dažādus priekšmetus un dziedot, ļaudis cerēja pasargāt sevi un lopus no slimībām, aizraidīt tālāk no mājām plēsīgos zvērus.

Šāds pavasara saulgriežu rituāls Latvijā vairs nenotiek, taču senāk tam bija liela nozīme. Ļaudis sagatavoja aptuveni 50 – 60 centimetrus garas kārklu vicas vai šautras un devās uz visaugstāko kalnu. Tur, sitot klabatu un skaļi kliedzot

“Tiš, tiš vārnas, kraukļi, pūces, vanagi un citas nelaimes!”, svieda šautras lejā no kalna. Dažas vicas paturēja un nesa mājās, lai nopērtu slimos, nevarīgos vai slinkos, kuri nav atnākuši uz kalnu. Putnu dzīšanas tradīcija zināma arī Japānā. Tur putnus dzen jūrā jeb haosā, tumsā.

Cits sens lībiešu pavasara rituāls ir putnu modināšana jeb saukšana. Senāk ļaudis domāja, ka putni pa ziemu nekur tālu nav aizlidojuši – tepat vien noslēpušies. Pavasara saulgriežos tie ir jāmodina, lai pavēstītu, ka laiks celties un atgriezties. Putnus modināt iet jūrmalā vai kalna galā. Tur zemē iesprauž

zaļu eglīti vai koku zarus, ko rotā ar krāsainām lentītēm un dzied „Čičor putni, čičor putni, nu ir laiks jums augšā celties!”. Rituāla noslēgumā putnu saucēji dejo un šūpojas šūpolēs.

Senāk, kad Gaujas krastos vēl dzīvoja lībieši, arī Turaidā pavasari sagaidīja ar līdzīgiem rituāliem. Ja vēlaties aizdzīt ziemas nogurumu un atbrīvot vietu saulainam smaidam un labām domām, piedzīvojiet dabas atmodu Turaidā 21. martā pēc senlīvu tradīcijām. Svētku laikā būs atvērta arī ekspozīcija „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
53
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi