Nedēļas nogalē “Žagarkalnā” risinājās Latvijā vēl nebijusi aktivitāte – iespēja izbaudīt nobraucienus no kalna tika dota bērniem ar īpašām vajadzībām. To īstenoja pieredzējušais slēpošanas instruktors Dāvis Siminaitis, kuram talkā nāca labdarības organizācija “Palīdzēsim.lv”.
Iniciators ir D. Siminaitis, slēpošanas instruktors ar 20 gadu pieredzi, pašlaik Latvijā vienīgais starptautiski sertificēts slēpošanas instruktors ar tiesībām apmācīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Viņš stāsta, ka ceļš uz to sācies pirms gadiem desmit, kad uz kalnu slēpošanas trasi atvesta meitene ar kustību traucējumiem. Vecāki vēlējušies, lai meita apgūst slēpošanas iemaņas: “Vecāki meitenei izmēģināja vairākus instruktorus, bet palika pie manis, tā sākām darboties. Ja man kāds toreiz būtu teicis, ka viņa jebkad slēpos, nebūtu ticējis, bet tagad varu lepoties ar viņu un sevi, ka kopā esam paveikuši daudz, tagad slēpojam pa pilnīgi visām Žagarkalna nogāzēm, kad trase darbojas, katru sestdienas rītu turpinām to darīt.”
Taču ir bērni, kuri paši nevar nostāvēt uz slēpēm, un arī viņiem var dot prieku, kas rodas, laižoties no kalna. Dāvis stāsta, ka pasaulē jau sen ir tāda iespēja, izmantojot speciālu aprīkojumu, tā saukto “slēpošanas krēslu”. Tiem ir vairākas modifikācijas, kas pielāgotas katra cilvēka vajadzībām.
“Pasaulē šī ir ierasta lieta, Latvijā vēl neviens to nebija darījis, te nebija ekipējuma, nebija īpaši apmācītu instruktoru. Man gribējās to ieviest, lai gan sākumā daudziem nebija ticības, vai tas vajadzīgs, vai būs interese. Man patīk darīt ko neierastāku, lai sasniegtu paša nospraustu mērķi,” atzīst D. Siminaitis.
Pirmais solis bija četru dienu kursi Somijā, lai iegūtu atbilstošu sertifikātu. Kursi bija zināms izaicinājums, jo grupā Dāvis izrādījās vienīgais angliski runājošais, pārējie – somi, un mācības notika viņu valodā. Palīgā nācis kolēģis no Somijas, kurš pildījis tulka pienākumus. Trīs dienas notikušas teorētiskās mācības, bet ceturtajā visu dienu darbojušies uz kalna, strādājot ar klientiem.
Pēc sertifikāta iegūšanas D. Siminaitis vienojies ar Somijas Slēpošanas instruktoru asociāciju, ka viņi līdz marta vidum izīrēs ekipējumu. Nākamais izaicinājums – atrast finansējumu, lai segtu ekipējuma īri un transporta izdevumus, lai to nogādātu Latvijā.
“Es neprasu atlīdzību par darbu, tāpēc īre un transports ir vienīgie izdevumi,” stāsta D. Siminaitis. “Atzīmējama somu puses attieksme. Sākumā viņi noteica konkrētu summu par īri uz nedēļu, bet, uzzinot, ka šis būs bezmaksas pakalpojums, īres maksu ļoti būtiski samazināja. Izteicu aicinājumu draugiem atbalstīt šo iniciatīvu, viņi saziedoja līdzekļus, tā divi slēpošanas krēsli nonāca Latvijā. Arī “Žagarkalns”, kur ir vislabākā apmācību zona Latvijā, piekrita bez maksas uzņemt šādus slēpotājus.”
Nākamais solis bija apzināt potenciālos braucējus, te talkā nāca labdarības organizācija “Palīdzēsim.lv”, kas jau desmit gadus bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm palīdz atgūt ticību saviem spēkiem un motivē veidot dzīvi labāku.
Organizācijas pārstāve Laura Šteina stāsta, ka “Palīdzēsim.lv” sniedz dažādu atbalstu apmēram 500 bērniem, tāpēc zināms, kuri bērnu vecāki gatavi atsaukties piedāvājumam: “Kad pamanījām Dāvja aicinājumu atbalstīt šī ekipējuma īri, piedāvājām savu palīdzību, apzinot ģimenes, un radās laba sadarbība. Uzrunājot vecākus, sapratām, ka interese ir liela, tāpēc pirmā nedēļas nogale bija piepildīta ātri, un turpmākajās nedēļās nogalēs centīsimies iespējami vairāk bērniem ar īpašajām vajadzībām dot šo nebijušo iespēju.”
Arī D. Siminaitis priecīgs par sadarbību, jo tagad viņa uzdevums ir tikai sagādāt bērniem prieku, braukt no kalna, par pārējo rūpējas “Palīdzesim.lv”, kas veido grafiku, komunicē ar klientiem.
“Kad atvedu slēpošanas krēslus uz Latviju, tas sagādāja ļoti daudz patīkamu emociju, jo izdevies realizē to, uz ko ilgu laiku biju gājis. Gandarījumu dod lielā interese no ģimenēm, jo bija skeptiķi, kuri domāja, ka nevienam to nevajadzēs. Bet, ja vajag citviet pasaulē, kāpēc lai mēs būtu izņēmums,” saka Dāvis.
Ik sestdienu un svētdienu D. Siminaitis izvizina četrus bērnus, katram atvēlot divas stundas laika. “Druva” sestdien viesojās “Žagarkalnā”, kad brauciena priekus baudīja Jēkabs no Rīgas. Viņa vecāki Ēriks un Vineta atzina, ka bijuši pārsteigti, uzzinot par šādu iespēju.
“Atklāti sakot, nemaz nezināju, ka šāds aprīkojums eksistē,” teica Ēriks. “Līdz šim iztikām ar ragaviņām un piemājas kalniņu. Jēkabam tas ļoti patika, tāpēc bijām droši, ka te viņš vispār būs sajūsmā. Piemājas kalnā man nākas skriet augšā un lejā, jo Jēkabu nevar vienu laist lejā no kalna, var apgāzties, tāpēc viņš ne tikai jāuzvelk ar ragavām, bet jāskrien līdzi arī lejā no kalnā. Ja būs vēl iespēja, esam gatavi dažas reizes gadā atbraukt, lai dotu Jēkabam iespēju izjust nobraucienus no kārtīga kalna.”
Jēkaba mamma Vineta atzina, ka te ir uzskatāms piemērs, kā Latvijā attīstās aktivitātes, kas saistās ar cilvēkiem ar invaliditāti: “Visu virza konkrēti cilvēki, kuri iedegas par kādu lietu, viņu entuziasms kopā ar domubiedru atbalstu noved pie lieliska rezultāta. Paldies par šo iespēju, jo jau pēc pirmā brauciena redzam, cik Jēkabs ir laimīgs!”
Lielā interese likusi domāt par nepieciešamību līdz nākamajai sezonai atrast finansējumu, lai nopirktu savu ekipējumu tepat Latvijā. Pēc D Siminaiša teiktā, tam nepieciešami pieci seši tūkstoši eiro, un organizācija “Palīdzēsim.lv” jau sākusi ziedojumu vākšanu šai iecerei.
Komentāri