Trešiden pēc plašām diskusijām Saeima Izglītības, kultūras un zinātnes un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju deputāti aicināja Limbažu novada domi apturēt iesākto izglītības iestāžu reorganizāciju.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl nav saskaņojusi Limbažu novada domes 26.maijā veiktos grozījumus 20.janvāra lēmumā, nosakot, ka Limbažu 2.vidusskola, Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskola un Limbažu 3.vidusskola tiek apvienotas un uz šo iestāžu bāzes tiek izveidota Limbažu vidusskola.
Broks norādīja, ka 20.janvāra pašvaldības lēmums neparedzēja jaunas skolas izveidošanu, bet 26.maija lēmums to paredz, tādēļ jaunā skola vispirms būs jāreģistrē izglītības iestāžu reģistrā un jālicencē visas izglītības programmas no jauna. “IZM ir pieprasījusi Limbažu novada domei papildu informāciju un pēc tās saņemšanas vērtēs, vai šo lēmumu ir iespējams saskaņot, nepārkāpjot Izglītības likuma 23.panta piekto daļu, kas nosaka, ka par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS), noklausoties pašvaldības vadītāju, izglītības iestāžu un vecāku teikto, atzina, ka viņš allaž ir aizstāvējis pašvaldības, taču šoreiz Limbažu novada domes darbība ir neprofesionāli, tādēļ esošā reformas iecere ir jāaptur un jāizvēlas kvalificēti speciālisti, kuri pārzina likumdošanu, kā arī jāvienojas par tādu reformas variantu, kas ir pieņemams sabiedrības lielākajai daļai. “Šogad reformu īstenot nav iespējams, tā vēlreiz ir rūpīgi jāizvērtē,” teica Staņa.
Deputāts Māris Kučinskis (PLL) teica, ja viņš būtu ministrs, viņš Limbažu novada domi atlaistu. Viņš pauda neizpratni, kā pašvaldība var aizdzīvoties līdz tādam konfliktam ar saviem iedzīvotājiem, kura rezultātā cietēji ir bērni. Savukārt domes priekšsēdētājs Aigars Legzdiņš (ZZS) pauda nostāju, ka pašvaldība ir bijusi pārāk demokrātiska, pieļaujot iedzīvotāju protestu organizēšanu, kā rezultātā reorganizācija ir iekavējusies. Legzdiņš pauda pārliecību, ka reorganizācija ir jāīsteno, to nedrīkst nobremzēt, pat neskatoties uz iedzīvotāju protestiem.
Deputāte Ilze Vergina (PS), analizējot Limbažu novada domes lēmumus par skolu reorganizāciju, teica, ka pašvaldība ir izdarījusi sliktāko, ko tā ir varējusi izdarīt. “Jūs izjaucat divas ļoti labas skolas. Lai izveidotu labas skolas, ir nepieciešams ilgs laiks,” sacīja Vergina.
Viņa vērsa arī deputātu un pašvaldības vadības uzmanību uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” iztērētajiem līdzekļiem, nenodrošinot vidējās izglītības pieejamību skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem. Pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers gan skaidroja, ka ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru ir sarunāts, ka skolā Parka ielā 38, kur pašvaldība plāno iekārtot Limbažu sākumskolu, būs arī klases, kas īstenos vidējās profesionālās ievirzes programmu, tādēļ pašvaldībai nebūs jāatmaksā 83 633 lati no ERAF finansējuma.
Neapmierinātību ar pašvaldības rīcību pauda arī skolēnu vecāki, kuri ir iesnieguši prasību Administratīvajā tiesā, kā arī nosūtījuši vēstuli Eiropas Komisijai, kurā informē par bērnu tiesību pārkāpumiem, īstenojot izglītības iestāžu reorganizāciju Limbažos. Arī skolēnu pārstāvis Modris Zaķis teica, ka pašvaldības lēmumi rada neziņu skolēnos par to, kur 1.septembrī viņi varēs turpināt mācības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību pārraudzības departamenta direktore Kristīne Jaunzeme skaidroja, ka tikai pēc tam, kad IZM būs sniegusi savu atzinumu par 26.maijā pašvaldības lēmumā veiktajiem varēs sākt šī lēmumu realizācija. “Kamēr šāda IZM saskaņojuma nav, skolu reorganizācija nevar notikt. VARAM vērtēs pašvaldības lēmumu likumību. Gadījumā, ja IZM nesaskaņos pašvaldības lēmumu un pašvaldība turpinās īstenot reorganizāciju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apturēs reorganizāciju,” sacīja Jaunzeme.
Kā ziņots, IZM šī gada martā saskaņoja Limbažu novada šī gada 20.janvāra lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju, kā rezultātā četras esošās izglītības iestādes no nākamā mācību gada bija plānots pārveidot par četrām citām skolām. Limbažu 2.vidusskolas un Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolas reorganizāciju, pievienojot tās Limbažu 3.vidusskolai, saglabājot Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolu kā atsevišķu struktūrvienību. No Limbažu 1.vidusskolas un Limbažu 3.vidusskolas tiks nodalīti 1.-6.klašu skolēni, kas mācīsies jaunveidojamajā Limbažu sākumskolā.
IZM informēja pašvaldību, ka, pārveidojot Limbažu 3.vidusskolu, kas atrodas Parka ielā 38, par sākumskolu, Limbažu novada pašvaldībai no saviem līdzekļiem būs jāsedz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 83 633 latu apmērā un valsts dotācijas finansējums 4427 latu apmērā, kas 2009.gadā ieguldīti projekta “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” īstenošanā.
Lai pašvaldībai ERAF līdzekļi nebūtu jāatgriež, Limbažu novada dome 26.maijā veica grozījumus IZM saskaņotajā 20.janvāra lēmumā, nosakot, ka Limbažu 2.vidusskola, Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskola un Limbažu 3.vidusskola tiek apvienotas un uz šo iestāžu bāzes tiek izveidota Limbažu vidusskola.
Limbažu 3.vidusskolas direktors Agris Zakulis uzskata, ka šis jautājums, kurš domes sēdē izskatīts bez diskutēšanas komisijās, nozīmē skolu likvidāciju. Ja iepriekš divas skolas tika pievienotas 3.vidusskolai, kas arī, viņaprāt, nebija labākais risinājums, tagad, pāris dienas pirms mācību gada beigām, pieņemts lēmums, kurš situāciju būtiski maina.
Zakulis norādīja, ka šāds lēmums pieņemts tādēļ, lai varētu atbrīvoties no nevēlamiem cilvēkiem skolas vadībā, turklāt direktora vietniekus amatā pieņem un apstiprina skolas direktors.
Limbažu 3.vidusskolas direktors arī norāda, ka par šo lēmumu vēl nav saņemts saskaņojums no Izglītības un zinātnes ministrijas. Saskaņojums nav saņemts arī par ieceri 3.vidusskolu pārvietot uz citām telpām.
Skolas darbinieku un bērnu vecāku vidū valda neziņa, jo ministrijas saskaņojums nav saņemts un arī pašvaldība nezina, kurās telpās skola tiks izvietota.
Limbažu 3.vidusskolā 2010./2011.mācību gadā mācījās 535 skolēni, un skola īsteno piecas licencētas un akreditētas izglītības programmas. Skolas sniegtā izglītības kvalitāte ir atbilstīga Ministru kabineta noteiktajam valsts ģimnāziju līmenim – 75%-80% skolēnu sekmes jau vairākus gadus centralizētajos eksāmenos ir A, B,C līmenī.
Limbažu 3.vidusskolas direktors Agris Zakulis pagājušajā nedēļā informēja Saeimas frakciju vadītājus, IZM pārstāvjus, ka pēdējā gada laikā novada pašvaldība vērsusies pret skolas kolektīvu, cenšoties pierādīt, ka skola ir slikta un tās darbība ir jāierobežo. Turklāt pēdējos mēnešus skolas personāls un audzēkņi dzīvo neziņā par savu nākotni, jo novada dome pieņem dažādus iepriekš neapspriestus un neizdiskutētus lēmumus.
Zakulis norādīja, ka neviena cita no izglītības iestāžu reorganizācijas procesā iesaistītajām skolām šī procesa rezultātā necieš tik smagi kā 3.vidusskola, kura pēc pēdējā domes lēmuma, kas pieņemts 9.jūnijā, zaudē gan savas telpas, gan 1.-6.klašu komplektu, gan arī divas vidējās izglītības programmas.
Turklāt domes lēmumos nav konsekvences, tādēļ skolas speciālistiem nemitīgi jāpielāgojas pilnīgi jaunai situācijai, domājot par to, kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību jaunajos apstākļos. Par nepārdomātu skolas vadība sauc pašvaldības 9.jūnija lēmumu, ar kuru lielākajā no skolu ēkām Limbažos, Limbažu 3.vidusskolā, paredzēts izvietot Limbažu sākumskolu un mākslas skolu, kā arī daļu no jaundibinātās Limbažu vidusskolas ar struktūrvienību “Jauniešu un pieaugušo skola”. Turklāt mākslas skolas pārstāvji uzskatot, ka telpas, kuras tiem vidusskolā paredzēts atvēlēt, neatbilst skolas vajadzībām.
Skolas kolektīvs uzskata, ka iesāktā reforma ir jāpārtrauc, jāatgriežas izejas punktā un jāvienojas par citu reorganizācijas modeli. Turklāt pašreizējos apstākļos skola nevar izsludināt skolēnu uzņemšanu 10.klasē, jo nav zināms, vai nākamā gada septembrī tā vēl darbosies, vai skolotājiem būs darbs, un cik lielā apjomā tas būs. Pastāv iespēja, ka bērni dodas mācīties uz citu skolu ārpus Limbažiem.
Jau iepriekš Limbažu 3.vidusskola novada domei piedāvājusi savu izglītības reformas modeli, kurā Limbažos tiktu izveidota viena ģimnāzija, viena vidusskola un Limbažu novada mūžizglītības centrs. Šī iecere noraidīta. 3.vidusskolas pārstāvji neredz iemeslu, kādēļ Limbažos būtu vajadzīga atsevišķa sākumskola.
LETA
Komentāri