Jūnijā jau 18.mēnesi pēc kārtas Latvijas rūpniecībā turpinājusies izaugsme, kurai ir pamats turpināties arī šā gada otrajā pusē, informēja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Vienlaikus viņš skaidro, ka ziņas par vājo apstrādes rūpniecības attīstību ASV, Lielbritānijā un eirozonā liek arvien piesardzīgāk izvērtēt nākotnes perspektīvas.
Arī jauno pasūtījumu statistika vairs neuzrādot neapstrīdamu pieaugumu visās nozarēs. Tādēļ iespējams arī pieauguma tempu samazinājums, tomēr to lielā mērā noteikšot uzņēmēju izveicība, meklējot jaunus preču noieta tirgus.
“Jārēķinās, ka jautājums par investīcijām un konkurētspēju turpinās būt aktuāls, jo, neskatoties uz valdošo nenoteiktību, panākumus noteiks spēja attīstīties un palielināt savu daļu ārējos tirgos,” saka ekonomists.
Labie rādītāji mazumtirdzniecībā un rūpniecībā šā gada jūnijā Gašpuitim liek pieļaut, ka arī otrā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta dati būs pozitīvāki par pirmajā sasniegtajiem un apstrādes rūpniecība un orientēšanās uz eksportu būs saglabājusi nozīmīgu lomu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā.
Savukārt “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna pieļauj, ka šogad Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmi lielā mērā veicināja pozitīva attīstība reģionā. Piemēram, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas ekonomiskā izaugsme gada pirmajā pusgadā bija straujāka, nekā gaidīts, tādējādi radot arī lielāku pieprasījumu pēc mūsu eksporta.
Tomēr viņa sagaida, ka nākamajos gados pasaules ekonomikas izaugsme bremzēsies. Tādējādi, lai nezaudētu tirgus daļu un turpinātu kāpināt eksporta apjomus, ir nepieciešams pastāvīgi palielināt konkurētspēju, īpaši, ņemot vērā, ka ražotāju izmaksas atkal aug, investēt ražošanas jaudās un jaunu produktu izstrādē, kā arī meklēt jaunus noieta tirgus.
Kā ziņots, šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 4,1%, biznesa portāls “Nozare.lv” uzzināja CSP.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieaugums bijis par 11,4%, apstrādes rūpniecībā – par 3,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1,4%.
Savukārt, salīdzinot šā gada jūniju ar 2010.gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 15,2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 23,8%, apstrādes rūpniecībā – par 17,5% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,2%.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 5,3%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 29%, apstrādes rūpniecībā – par 7,6%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 2,1%.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 13%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 15,5%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 6%.
Šā gada jūnijā rūpniecības produkcijas izlaides apjoms faktiskajās cenās bija 400,2 miljoni latu.
NOZARE.LV
Komentāri