pieaugušo izglītības centra neformālās izglītības speciāliste
Arvien biežāk nākas dzirdēt vārdu savienojumu – neformālā izglītība. Kas tā ir?
Tā ir iespēja mācīties nevis skolas solā, bet ārpus tā – brīvākā un neformālākā vidē, izvēloties brīvprātīgu līdzdalību (neviens nespiež). Tajā nav atzīmju, nav vienas pareizas atbildes, nav skolotāju (mācās visi – gan vadītāji, gan dalībnieki), ir aktīvi jāpiedalās, jāmācās no pieredzes. Neformālā izglītība aicina mācīties darot, mācīties būt kopā ar citiem, jāmācās arī mācīties.
Eiropas Savienība aktīvi atbalsta jauniešu iesaistīšanos neformālajā izglītībā. Latvijā valsts aģentūra ”Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” koordinē ES programmu „Jaunatne darbībā”. Tā ir atvērta visiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem – projektos vietējā un starptautiskā mērogā.
Otro gadu septembrī jauniešu organizācija Vācijā rīkoja jauniešu apmaiņas projektu, kurā piedalījās deviņu Eiropas valstu pārstāvji vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Latviju pārstāvēja un patstāvību parādīja Cēsu pilsētas vakara vidusskolas 10. klases audzēkņi Toms Švāns, Andris Ungurs, Ieva Kovtane un Monta Puriņa. Toms saka: “Šis bija mans labākais dzīves posms. Nenožēlošu, ka aizbraucu, noteikti šādos braucienos došos vēl.”
Aizvadīt desmit dienas kopā ar cilvēkiem no dažādām kultūrām nemaz nav vienkārši. „Pirmajā vakarā, kad notika iepazīšanās, mūsu grupai bija tikai viena doma – ātrāk gulēt, jo pēc ceļa jutāmies noguruši. Arī otrā dienā nebijām pārāk aktīvi, jo skumām pēc mājām,” stāsta Toms. ”Dienām ejot, sapazināmies. Mēs ar Andri vairāk ar beļģiem, meitenes ar citiem, tomēr joprojām bijām home sick (slimi pēc mājām). Ierodoties afrikāņu jauniešiem no Portugāles, kas mums mācīja spēlēt bungas un aicināja visiem kopā dziedāt, sapratām, ka sākam iejusties.”
Jauniešu apmaiņas projektos ir svarīgi izglītoties neformālā veidā, meklēt kopīgu valodu ar citu valstu jauniešiem. Svarīgi, lai dalībnieki pēc iespējas labāk iepazītu viens otru, atraisītos, mācītos būt kopā un sadarboties. Toms: „Sestdienas vakarā visi sēdāmies ap lielo ugunskuru – bija spēles, burvju triks, bet lielāko laiku pavadījām, kopā dziedot.” Kopā ar cittautiešiem jaunieši uzzina vairāk par dzīvi un cilvēkiem citās valstīs. Andrim ļoti interesanta bijusi satikšanās ar čečenu jaunieti no Vācijas, kurš katru dienu apzinīgi izpildījis musulmaņu rituālus.
Nometnes dalībnieki iesaistīti radošās darbnīcās, kur notikusi darbošanās ar audio, radio un video sistēmām, gravēšana kokā, grafiti un komiksu zīmēšana, akmeņu apstrāde un batikošana. ”Meitenes izvēlējās dziedāt un ierakstīt dziesmu. Mēs ar Andri izvēlējāmies veidot video filmu,” pastāstīja Toms. ”Mūsu nodaļu vadīja Ksenija, fantastiska sieviete no Krievijas, kas tagad dzīvo Vācijā. Andris bija aktieris kopā ar meitenēm no Portugāles un Itālijas, es – operators. Kad pienāca šķiršanās diena, pārņēma skumjas. Atvadas bija smagas. Meitenes raudāja, mēs ar Andri ātri iekāpām mašīnā, lai nesāpinātu sevi. Visu ceļu līdz mājām sirdī bija sāpes un galvā doma, cik žēl šķirties no fantastiskiem cilvēkiem. Fotogrāfijas, filmu, radio šovu, komiksu un dziesmas tagad varam apskatīt „Voices 2007” mājas lapā.”
No Vācijas atgriezušies Cēsīs, visi četri jaunieši ir pilni iespaidu. Viņi gan labāk iepazinuši sevi, gan pasauli aiz Latvijas robežām. Brīnišķīgi, ka viņos radusies vēlme mācīties, veidot sev apkārt krāsaināku un interesantāku pasauli. Toms teic, ka jau paši sākuši strādāt pie projekta, lai kaut ko līdzīgu varētu noorganizēt tepat Cēsīs.”
Komentāri