Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Rudens piedzīvojums Vācijā

Druva
23:00
22.10.2007
3

pieaugušo izglītības centra neformālās izglītības speciāliste

Arvien biežāk nākas dzirdēt vārdu savienojumu – neformālā izglītība. Kas tā ir?

Tā ir iespēja mācīties nevis skolas solā, bet ārpus tā – brīvākā un neformālākā vidē, izvēloties brīvprātīgu līdzdalību (neviens nespiež). Tajā nav atzīmju, nav vienas pareizas atbildes, nav skolotāju (mācās visi – gan vadītāji, gan dalībnieki), ir aktīvi jāpiedalās, jāmācās no pieredzes. Neformālā izglītība aicina mācīties darot, mācīties būt kopā ar citiem, jāmācās arī mācīties.

Eiropas Savienība aktīvi atbalsta jauniešu iesaistīšanos neformālajā izglītībā. Latvijā valsts aģentūra ”Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” koordinē ES programmu „Jaunatne darbībā”. Tā ir atvērta visiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem – projektos vietējā un starptautiskā mērogā.

Otro gadu septembrī jauniešu organizācija Vācijā rīkoja jauniešu apmaiņas projektu, kurā piedalījās deviņu Eiropas valstu pārstāvji vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Latviju pārstāvēja un patstāvību parādīja Cēsu pilsētas vakara vidusskolas 10. klases audzēkņi Toms Švāns, Andris Ungurs, Ieva Kovtane un Monta Puriņa. Toms saka: “Šis bija mans labākais dzīves posms. Nenožēlošu, ka aizbraucu, noteikti šādos braucienos došos vēl.”

Aizvadīt desmit dienas kopā ar cilvēkiem no dažādām kultūrām nemaz nav vienkārši. „Pirmajā vakarā, kad notika iepazīšanās, mūsu grupai bija tikai viena doma – ātrāk gulēt, jo pēc ceļa jutāmies noguruši. Arī otrā dienā nebijām pārāk aktīvi, jo skumām pēc mājām,” stāsta Toms. ”Dienām ejot, sapazināmies. Mēs ar Andri vairāk ar beļģiem, meitenes ar citiem, tomēr joprojām bijām home sick (slimi pēc mājām). Ierodoties afrikāņu jauniešiem no Portugāles, kas mums mācīja spēlēt bungas un aicināja visiem kopā dziedāt, sapratām, ka sākam iejusties.”

Jauniešu apmaiņas projektos ir svarīgi izglītoties neformālā veidā, meklēt kopīgu valodu ar citu valstu jauniešiem. Svarīgi, lai dalībnieki pēc iespējas labāk iepazītu viens otru, atraisītos, mācītos būt kopā un sadarboties. Toms: „Sestdienas vakarā visi sēdāmies ap lielo ugunskuru – bija spēles, burvju triks, bet lielāko laiku pavadījām, kopā dziedot.” Kopā ar cittautiešiem jaunieši uzzina vairāk par dzīvi un cilvēkiem citās valstīs. Andrim ļoti interesanta bijusi satikšanās ar čečenu jaunieti no Vācijas, kurš katru dienu apzinīgi izpildījis musulmaņu rituālus.

Nometnes dalībnieki iesaistīti radošās darbnīcās, kur notikusi darbošanās ar audio, radio un video sistēmām, gravēšana kokā, grafiti un komiksu zīmēšana, akmeņu apstrāde un batikošana. ”Meitenes izvēlējās dziedāt un ierakstīt dziesmu. Mēs ar Andri izvēlējāmies veidot video filmu,” pastāstīja Toms. ”Mūsu nodaļu vadīja Ksenija, fantastiska sieviete no Krievijas, kas tagad dzīvo Vācijā. Andris bija aktieris kopā ar meitenēm no Portugāles un Itālijas, es – operators. Kad pienāca šķiršanās diena, pārņēma skumjas. Atvadas bija smagas. Meitenes raudāja, mēs ar Andri ātri iekāpām mašīnā, lai nesāpinātu sevi. Visu ceļu līdz mājām sirdī bija sāpes un galvā doma, cik žēl šķirties no fantastiskiem cilvēkiem. Fotogrāfijas, filmu, radio šovu, komiksu un dziesmas tagad varam apskatīt „Voices 2007” mājas lapā.”

No Vācijas atgriezušies Cēsīs, visi četri jaunieši ir pilni iespaidu. Viņi gan labāk iepazinuši sevi, gan pasauli aiz Latvijas robežām. Brīnišķīgi, ka viņos radusies vēlme mācīties, veidot sev apkārt krāsaināku un interesantāku pasauli. Toms teic, ka jau paši sākuši strādāt pie projekta, lai kaut ko līdzīgu varētu noorganizēt tepat Cēsīs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi