Cēsu Jaunās pils centrālajā zālē, bijušajā grāfu Zīversu dzimtas lielajā salonā, kas līdz šim bija pazīstams kā muzeja etnogrāfijas ekspozīcijas zāle, aiz astoņu kārtu krāsojuma atrasti unikāli sienu gleznojumi.
Jau 2000. un 2004. gadā, izstrādājot Cēsu Jaunās pils restaurācijas un rekonstrukcijas projektu, arhitektoniskās izpētes grupas „AIG” speciālisti Vija Strupule un Ilmārs Dirveiks uzsāka pils interjeru apdares izpēti, atklājot mākslinieciski augstvērtīgu apdari otrā stāva telpās. Tā kā telpās bija izvietota muzeja ekspozīcija, izpēti nebija iespējams veikt pilnā apjomā. Šobrīd Cēsu Jaunajā pilī sākušies vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kur blakus celtniekiem strādā arī restauratori Juris Spilners un Dagnija Lejniece. Viņi pēta, kas paslēpts zem pils telpu sienu krāsojuma.
Diemžēl, lai gleznojumus restaurētu, Jaunās pils rekonstrukcijas projektā paredzēto līdzekļu ir par maz. “Te jāmeklē papildu finansējums, jo gleznojumu atjaunošanai nepieciešams liels darbs,” sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rajona galvenā valsts inspektore Dace Ķibilda.
J.Spilners, kurš kopā ar D.Lejnieci strādā pie gleznojumu atsegšanas, pastāstīja, ka rožu ziedu simboli uz sienām ir atklāti arī Rundāles pilī. “Interesanti, ka arī Cēsu Jaunās pils vienā no galvenajām telpām esam atklājuši ziedurožu motīva roku gleznojumu. Izpildījums ir gleznieciski augstvērtīgs, apbrīnu raisošs,” uzsvēra J.Spilners un atzina, ka šis mākslas darbs nav saglabājies labi, bet restaurēt ar roku apzīmēto sienu ir iespējams. Restaurators neuzdrošinās jau tagad teikt, vai šie rožu motīvi gleznoti laikā, kad Cēsu jaunā Jaunās pils tika atklāta, uzsverot, ka restaurācija un vēsture ir precīzas zinātnes. “Domāju, ka agri vai vēlu kāds noteikti zīmējumus izpētīs un secinās, kad tie radušies. Jāteic, ka no amatnieciskā viedokļa zīmējumi veikti perfekti – gleznoti gan uz sudraba, gan zelta krāsu fona. Uzskatu, ka gleznojumus veicis augstas klases meistars. Esmu konstatējis, ka gleznojums izpildīts ar krāsām starp temperu un eļļu, tāpēc šie zīmējumi arī saglabājušies,” vērtēja restaurators un stāstīja, ka kopā ar D.Lejnieci izpēte turpinās arī pārējās Jaunās pils telpās, jo pirmo reizi pils pastāvēšanas vēsturē ir iespēja ieskatīties aiz apmetuma kārtām. J.Spilners ar nožēlu stāstīja, ka padomju laikos aiz nezināšanas, piemērojot pili muzeja vajadzībām, tika ievilkta elektroinstalācija, kas paveikta ļoti rupji, ar platām elektrolīnijām, kas sabojāja arī daļu unikālo zīmējumu. Pašlaik restauratori turpina strādāt telpā, kura grāfu Zīversu laikā tikusi izmantota kā viesu guļamistaba.
Cēsu muzeja galvenā speciāliste izstāžu un ekspozīcijas darbā Vija Rozentāle šo atklājumu vērtē kā unikālu. To novērtējusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas Cēsu Pils interjera apdares pētniecībai un saglabāšanai šogad piešķīrusi piecus tūkstošus latu. V. Rozentāle norādīja, ka pēc Jaunās pils rekonstrukcijas muzeja ekspozīcijā iekļausies interjera apdares ekspozīcija. Tā tiks saglabātas un eksponētas arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, to Cēsu Jaunā pils ir pelnījusi bagātās un unikālās vēstures dēļ. V.Rozentāle norādīja, ka, balstoties uz restauratoru jau veikto pētījumu rezultātiem, iespējams, šobrīd konstatētie unikālie sienu gleznojumi varētu būt pirmais – 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma pils sienu krāsojums, bet piebilda, ka tas vēl jāpēta .
Zāles interjeru papildina arī zem mūsdienu grīdas materiāliem saglabājies 18. gs. beigu iluzors parkets – uz 52 cm platās dēļu grīdas krāsota parketa raksta imitācija.
Jaunās pils lielā salona restaurācija prasīs lielus līdzekļus, tādēļ nopietni jādomā par finanšu piesaisti.
Komentāri