Labdarības biedrība ”Sirds siltuma darbnīca” no Valmieras viesojās Priekuļos, kur tikās ar brīvprātīgajiem palīgiem.
”Sirds siltuma darbnīca” ir labdarības biedrība, kas ar adījumiem, tamborējumiem un šūtiem izstrādājumiem palīdz pašiem mazākajiem bērniem Latvijā. Tās mērķis ir palīdzēt sasildīt ikvienu priekšlaikus dzimušu mazulīti Latvijā. Biedrību atbalsta rokdarbnieces no dažādām Latvijas vietām, kuras jau vairākus gadus čakli ada, tamborē, šuj.
Rokdarbnieces kārtējo reizi bija sarūpējušas cepurītes, jaciņas, kokoniņus, šallītes, zeķītes, cimdiņus un citus apģērba gabalus. Visas kopā šķiroja, tvaicēja un fasēja gatavos darbiņus, lai jau drīzumā tie nonāktu pie mazuļiem dažādās slimnīcās.
Starp čaklajām adītājām ir arī rokdarbnieces no Cēsīm un Priekuļiem.
„Kāpēc es to daru? Tas ir patīkami, ka es varu kaut ko kādam iedot. Ir teiciens – dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt.
Nu tā arī ir dzīvē. Man ir daudz brīvā laika un patīk rokdarbi. Ja mani darbiņi kādam noder, tad es tikai par to priecājos,” uzsvēra Ausma Drēviņa, kura nodeva savus darbiņus, starp kuriem galvenokārt bija dažādu krāsu jaciņas.
Nav noslēpums, ka ”Sirds siltuma darbnīcas” atbalstītāju loks kļūst arvien lielāks. Tiek lēsts, ka tie varētu būt ap 200 brīvprātīgajiem, un ik pa laikam par iespēju adīt labdarībai uzzina arvien vairāk cilvēku, tā kustība vēršas plašumā. „Es tikai nesen sāku adīt labdarībai. Aizraujos ar rokdarbiem. Kad uzzināju par “Sirds siltuma darbnīcas” kustību, nodomāju, ka arī es varu atbalstīt mazulīšus. Sapratu, ka man vienkārši tas ir jādara,” izteicās Sarmīte Lamaša, parādot nodošanai atnestos darbiņus. Viņa uzsvēra, ka tā nav tikai došana, jo, palīdzot cilvēkiem, arī pašas kļūst daudzkārt bagātākas. „Sanākot kopā, gaisotne jau pati par sevi ir ļoti jauka.
To rada emocijas, ar kādām
top darbiņi, ieliekot tajos labas domas un daļiņu no savas sirds. Un, ja zini, ka to dari labdarības vārdā un vari kādam palīdzēt, kas var būt labāks,” viņa atzina.
Sarūpētie darbiņi nonāk ne tikai pie priekšlaikus dzimušajiem bērniem, bet arī pie ”Baby box” atstātajiem mazuļiem un „īpašajiem bērniņiem” (ar īpašām vajadzībām).
Biedrības pārstāve Agita Kandavniece „Druvai” pastāstīja, ka viņiem tādu telpu, kur varētu pakot darbus, pašiem nav, tādēļ tas katrreiz notiek kādā citā vietā. „Pirms kāda laika jau bijām Priekuļos. Sadraudzējāmies un nolēmām, ka tepat
varētu pakot. Priecājāmies par atsaucību. Brīvprātīgie ir pašas rokdarbnieces, un jauki, ka viņas paņem līdzi vēl kādu,” bilda A.Kandavniece, uzsverot, ka cilvēki, kas iesaistās labdarības adīšanas maratonā, ir ļoti dažādi. Lielākā daļa rokdarbnieku ir zināmi, taču ir arī tādi, kas darbus nodod anonīmi. Ada pat atsevišķu skolu skolēni, kas rokdarbu stundās saadīto
nodod labdarībai.
Materiālus
sarūpē gan pašas rokdarbnieces, gan atvēl
labdari. ”Mīļi dāvātie dziju krājumi mums ir izbeigušies, taču čaklās “Sirds siltuma darbnīcas” rokdarbnieces turpina adīt, lai mēs varētu sasildīt ikvienu Latvijā priekšlaikus dzimušu mazulīti. Daudzām adītajām ir liela vēlme palīdzēt, diemžēl viņas nevar nopirkt dziju, tāpēc no sirds priecāsimies, ja kaut mazliet
mūs atbalstīs,” tā ”Sirds siltuma darbnīcas” pārstāve Ilze Haka.
Ilze Fedotova
Komentāri