Otrdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Riskus jāmāk vadīt

Druva
00:00
13.02.2008
2

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Zemkopības ministrijas rīkotā konference „Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?” Savu skatījumu uz aktualitātēm un iespējām lauksaimniecībā skaidroja Zemkopības, kā arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijā strādājošo augstskolu un banku pārstāvji. Konferencē piedalījās arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Diskusijā uzstājās arī stalbēniete, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Aija Balode.

Ekspertu viedokļi, lai gan no dažādiem skatu punktiem, tomēr bija līdzīgi uzsverot, ka lauksaimniecības attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu lauksaimnieku uzņēmības un spējas efektīvi izmantot resursus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere uzsvēra, ka no 2000. – 2006. gadam vērojamas pozitīvas iezīmes lauksaimniecības

attīstībā. Lai gan eksperte vērtē, ka atbalsta apjoms vidēji gadā no 2007. līdz 2013. gadam turpinās palielināties salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, viņa tomēr uzskata, ka: „Tik strauja izaugsme, kāda tā bija iepriekšējos septiņos gados, kad Latvijā ienāca apjomīgais ES finansējums, vairs nav sagaidāma.”

ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, tāpat kā ministrs M.Roze kārtējo reizi uzsvēra, ka valsts un ES atbalstu nevajadzētu uzskatīt par finansējumu. A.Lapiņš konstatē: „Tas ir atbalsts aktivitātēm, ražošanai, nevis eksistencei.”

I.Pilvere skaidri definēja – 2008. būs jaunu izaicinājumu gads, tomēr izteiktie ieteikumi lauksaimniekiem nezaudēs aktualitāti. I.Pilvere akcentēja, ka liela nozīme ir tam, cik efektīvi lauksaimnieki spēs izmantot resursus un vadīt pieaugušās izmaksas, taupot resursus, meklējot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, izdevīgākus noieta tirgus un sadarbības partnerus, kā arī kooperējoties ar citiem uzņēmējiem.

„Lauksaimniekiem jābūt visgudrākajiem. Viņiem jāspēj izmantot valsts un ES atbalsta iespējas, ne tikai izprotot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī nekavējot termiņus. Tāpat jāspēj veiksmīgi pildīt iepriekšējā programmēšanas periodā uzņemtās saistības,” vērtēja I.Pilvere.

Daudz tika diskutēts arī par riskiem lauksaimniecībā, par iespējām tos mazināt un kompensēt. Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš piekrita, ka lauksaimniecībā ir dažādi riski, tai skaitā ražas zaudēšanas risks dažādu faktoru, piemēram, sausuma un plūdu dēļ. A.Nātriņš uzsvēra, ka risku vadības modeļi nereti saistās ar tēriņiem īstermiņā, taču ieguvumi veidojas ilgtermiņā, strādājot ilgtspējīgi. „Pastāvošā prakse, kad valdība kompensē nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes sekas, mudina lauksaimniekus pie pirmās izdevības pieprasīt kompensācijas. Nav mehānisma, kas motivētu ražu saglabāt arī ekstremālos apstākļos un stimulētu uzlabot zemes auglību un noturību pret negatīvo faktoru,” skaidro A.Nātriņš.

Eksperts uzskata, ka nepieciešams izvēlēties pozīciju risku vadībā. Kā vienu iespēju viņš izvirza fonda veidošanu, vai nu vairāk domājot par finansējuma organizēšanu, vai arī par ražotāja līdzdalību riska vadības sistēmā pēc apdrošināšanas principa. Otra iespēja ir stimulēt kompensāciju izmaksu samazināšanu un darba ražīguma palielināšanu. A.Nātriņš uzskata: „Lauksaimniecības risku vadības sistēma būs efektīvāka, ja tajā izdosies iekļaut privātos partnerus – apdrošinātājus.”

A.Lapiņš atklāja, ka jau pērn izstrādāta koncepcija un šoziem formulēti konkrēti nosacījumi, lai izveidotu apdrošināšanas fondu, kurā paredzēta lauksaimnieku līdzdalība un valsts līdzatbildība.

I.Pilvere diskusijā uzsvēra, ka bankām un citām finanšu institūcijām, neskatoties uz lauksaimniecības nozares specifiskajām īpatnībām un grūtībām, vajadzētu uzticēties lauksaimniekiem un risināt kredītu un līzingu piešķiršanas iespējas.

“SEB Latvijas Unibankas”, “Latvijas Hipotēku un zemes bankas”, kā arī SIA „Hipolīzings” pārstāvji atzina, ka iespēju robežās cenšas palīdzēt lauksaimniekiem. Tomēr, ja kredītu ņemšanas jautājumi lielākoties ir abpusēji saprotami, tad līzinga izmantošanas iespējas vēl nav tik sakārtotas.

Visvairāk saistībā ar kreditēšanu lauksaimniekus satrauc kredītu augošās procentu likmes. Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste skaidroja, ka procentu likmju palielināšanās ir raksturīga tendence arī citās valstīs un komercbanku iespējas ietekmēt kredītprocentus ir nelielas.

U.Rutkaste atzīmēja, ka procentu likmes ietekmē vairāki faktori, arī makroekonomiskās tendences, piemēram, ekonomikas pārkaršana, tekošā konta deficīts un augsta inflācija. Tāpat naudas tirgu ietekmējuši arī satricinājumi pasaules finanšu tirgos un lēnāka finanšu resursu ieplūde vietējā tirgū no skandināvu mātes bankām, ierobežojot kreditēšanas ekspansiju Baltijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svētceļojumi cauri gadsimtiem

00:00
20.05.2025
2

Cēsu muzejā visas vasaras garumā apskatāma izstāde “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstāde atceļojusi no Igau­nijas, kur tā pirms gada    bija skatāma Tallinā, Nigulistes baznīcā, pastāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Runājot ar izstādes kuratoru, igauņu arheologu Erki Rusovu, radās doma, ka izstādi vajadzētu parādīt arī Latvijā. E.Rusovs skaidrojis, […]

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
18

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
106

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Bērzu birzī divas fotoizstādes

00:00
18.05.2025
42

Brīvdabas mākslas galerijā “Miers un bērziņš” Vecpiebalgā miera un fotomākslas cienītāji šovasar var apskatīt divas stilistiski atšķirīgas fotoizstādes. Bērzu birzī, kad vēl tikai viss plaukst, atkal priecē vecpiebaldzēna Aivara Ošiņa    fotogrāfiju kolekcija “Puķes, putni, Piebalga”. Vairāk nekā 60 lielformāta fotogrāfijās Piebalgas sajūtas. “Pērn, kad atvērām galeriju, saņēmām daudz sirsnīgu atsauksmju .Bija cilvēki, kuri atbrauca vasarā […]

Ugunsdzēsēju un glābēju dienā – apbalvojumi, svinības un pateicības

00:00
17.05.2025
144

Katru gadu 17.maijā tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, bet šogad šajā datumā iekrīt dubultsvētki, jo tiek atzīmēta arī 17.gadadiena ugunsdzēsībai Latvijā. Atzīmējot šos svētkus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, 13.maijā Kocēnu kultūras namā godināja VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Pieminot Latvijas ugunsdzēsības 160. […]

Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

00:00
16.05.2025
80

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā. “Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
9
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
14
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
25
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
19
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi