Reģioniem un Rīgai jāveido sadarbība, domājot gan par iedzīvotāju mobilitāti darba nodrošinājumam, gan kopīgu iesaisti tūrisma un citu jomu attīstībā.
Stalbē Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents, reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes locekli Edvardu Smiltēnu un viņa padomnieku Aivaru Draudiņu.
“Rīga ir Latvijas pakalpojumu un administratīvais centrs. Rīgas pašvaldībai jādomā reģionāli, kaut gadiem Latvijā nav reģionālās politikas. Rīgu nevar atdalīt no blakus teritorijām, un daudzas problēmas Rīga viena nevar atrisināt. Sadarbībai ar Pierīgas pašvaldībām izveidota Rīgas Metropole, bet tas nenozīmē tikai tās pašvaldības, kas robežojas ar Rīgu. Jāvērtē tālāk, jo cilvēkiem dzīve un darbs netiek un netiks nodrošināti vienuviet,” viedokli pauda E.Smiltēns un uzsvēra, ka arī no Pārgaujas un blakus novadiem daudzi strādā Rīgā. Domājot par ekonomikas, tātad valsts attīstību, jānodrošina iespējas dzīvot citur un braukt uz darbu galvaspilsētā. Skaidrs, ka autostāvvietas kļūs dārgākas, veidosies aizvien lielāki sastrēgumi. “Svarīgi ierīkot pārsēšanās iespējas, lai pilsētā var izmantot sabiedrisko transportu. Būtiska ir vienotā biļete,” problēmas, kas jārisina galvaspilsētas domei un kuras skar katru, kurš brauc uz Rīgu, ieskicēja E.Smiltēns.
Gan H.Vents, gan E.Smiltēns uzsvēra, ka diemžēl plānošanas reģionu nākotne vēl nav skaidra. “Ja Vidzemes plānošanas reģions dažādos projektos teritorijai piesaistījis līdz 30 miljoniem eiro investīciju, tas apliecina pienesumu Vidzemes attīstībā,” atgādināja H.Vents. Arī E.Smiltēns pauda pārliecību, ka plānošanas reģionam ir svarīga loma novadu attīstībā.
Runājot par Vidzemei aktuālām problēmām, kuras plānošanas reģionam nav kompetences risināt, G.Kalniņa – Priede minēja ceļu infrastruktūru un sabiedriskā transporta nodrošinājumu. Viņa pastāstīja par transportu pēc pieprasījuma, cik sarežģīti bijis pierādīt, ka tāds cilvēkiem nepieciešams. Par to runāts visdažādākajos līmeņos, tagad Saeimā top grozījumi likumā, ka var būt arī šāds pakalpojums.
“Aktuāls jautājums reģiona mērogā ir arodizglītība. Bija mēģinājumi rīkot sarunas kompetenču centru vadītājiem par programmām, lai vienas un tās pašas nepiedāvā kaimiņu pilsētās. Katrai iestādei ir pastāvēšanas bažas, bet reģions neko citu nevar izdarīt, kā vien parunāties. Ja vienai skolai par Eiropas naudu ierīkota mācību bāze un blakus pilsētā veido tādu pašu, tas ir ne tikai valstiski nepareizi, bet arī muļķīgi. Te vajadzētu būt reģiona lemšanai, bet nav tādu pilnvaru. Nozares saka, kādi speciālisti vajadzīgi, bet skolas ir tik smagnējas, ka paiet gadi trīs, līdz atver jaunas programmas. Kad jaunieši iegūst specialitāti, tā jau ir mainījusies,” pārdomas izteica H.Vents.
Rīga un Straupe ir Hanzas pilsētas. Šovasar Hanzas dienām jānotiek Rīgā. “Kādas tās būs, neviens nevar pateikt,” bilda E.Smiltēns. H.Vents atgādināja, ka jau pirms diviem gadiem Hanzas dienās Pleskavā rosinājis visu astoņu Latvijas Hanzas pilsētu vadītājus izveidot kopīgu organizāciju.
“Esam līdztiesīgi partneri Starptautiskajā ekonomiskās Hanzas pilsētu savienībā, bet Latvijai nav deleģēta pārstāvja, kurš varētu runāt visu Latvijas Hanzas pilsētu vārdā. Citās valstīs ir kāda vienojoša organizācija, kas pārstāv visus,” skaidroja H.Vents, bet Pārgaujas domes deputāte, tūrisma koordinatore Rudīte Vasile pastāstīja, ka tikai pēdējās Hanzas dienās Latvijas pilsētas gājienā gājušas kopā, arī stendi bijuši blakus, līdz tam viss noticis alfabēta kārtībā. “Latvijas Hanzas pilsētām ir kopīgi projekti, iezīmēti starptautiski kultūras un tūrisma maršruti,” uzsvēra R.Vasile, bet G.Kalniņa – Priede papildināja, ka starptautiskos projektos, kuros partneri ir kaimiņvalstis, paveiktais tūrismā, kultūrvēstures izpētē veicinājis Latvijā iezīmēto starptautisko maršrutu atpazīstamību Eiropā.
H.Vents uzsvēra, ka Straupe ir mazākā Hanzas pilsēta, bet Hanzas dienās parasti ir viena no lielākajām delegācijām. “Pleskavā mūs pieteica – mazākās pilsētas lielākā delegācija, viņi laikam visi atbraukuši. Par to var pasmīnēt, bet tas arī rāda, cik Straupei ir svarīga Hanzas savienība, kāda ir vēlēšanās apliecināt sevi kā Hanzas pilsētu,” teica Pārgaujas novada vadītājs.
E.Smiltēns un H.Vents vienojās, ka par nacionāla līmeņa Hanzas pilsētas vienojošu organizāciju jārunā ar pārējo pašvaldību vadītājiem. “Ja domājam par tūrismu, tad ne tikai par Rīgu. Sadarbība ir svarīga. Un Hanzas vārds ir vēl viena iespēja. Strādāt kopā, tas ir arī valsts prestižs,” atzina E.Smiltēns. R.Vasile atgādināja, ka teju katrā valstī, kur ir Hanzas pilsēta, ir arī Hanzas muzejs. Varbūt tāds varētu būt arī Latvijā. H.Vents piebilda, ka tā būtu vēl viena iespēja Lielstraupes pilij. Tikai jāgaida, kad Veselības ministrija to nodos pašvaldībai.
Komentāri