Meklējot iespējas, kā restaurēt vienas no labākajām skolu ērģelēm Latvijā, L.Krastiņa iesniedza projektu Kultūrkapitāla fondā (KKF). Divreiz atbalstot projektu, no fonda līdzekļiem restaurācijai kopumā piešķirti 2850 lati. Finansiālu atbalstu sniegušas arī “SEB Unibanka”, “Parex Banka” un Cēsu sv. Jāņa baznīca.
Sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste Baiba Vītiņa uzsvēra, ka pašlaik ērģeles jau ir daļēji atjaunotas no KKF pirmā piešķirtā finansējuma 2003. gadā. Plānots, ka plašākie ērģeļu restaurācijas darbi sāksies 2006. gada janvārī un tos vadīs viens no retajiem ērģeļu restauratoriem Latvijā Alvis Melbārdis. Pilnībā restaurētās ērģeles tiks uzstādītas Cēsu sv. Jāņa baznīcā un būs lieliska dāvana pilsētai tās 800 gadu jubilejā.
L. Krastiņa informēja, ka šīs ir vienas no retajām līdz mūsdienām saglabātajām skolu ērģelēm Latvijā. “Ērģeļu restaurācija būs vērtīgs ieguldījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Tā kā Cēsis attīstās par ievērojamu Latvijas ērģeļkultūras centru, kur notiek starptautiski jauno ērģelnieku festivāli, ērģeļmūzika tiek spēlēta pilsētai nozīmīgos svētkos un mūzikas skolā darbojas ērģeļu klase, tad restaurētās ērģeles veicinās jaunas muzicēšanas iespējas. Nākotnē ērģelēm būs arī izglītojoša misija, būs Cēsu novada vēstures apguves sastāvdaļa un turpinājums muzeja ekspozīcijām par skolu vēsturi un kora dziedāšanas tradīcijām,” stāsta L. Krastiņa. Ērģeles ir vērtīgs priekšmets Cēsu muzejā, kas ir viens no bagātākajiem provinces muzejiem Latvijā.
Ērģeles 1882. gadā būvējis viens no izcilākajiem ērģeļu meistariem Kārlis Jirgens . 19. gadsimtā ērģelēm bija nozīmīga loma sabiedriskajā dzīvē. To pavadījumā apgūtā dziedātprasme sekmēja koru attīstību un izplatību laukos.
Komentāri