Valsts dotācija starppilsētu un vietējiem reģionālajiem maršrutiem šajā gadā ir samazināta par 21%, jau ir zināms, ka daudzus autobusu reisus atcels, vairāki maršruti, visticamāk, tiks arī slēgti, informē laikraksts “Latvijas Avīze”.
Šādu informāciju otrdien, 7.jūnijā, tikšanās laikā ar Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkciju (ATD) apstiprinājuši plānošanas reģionu pārstāvji. Kopā ar ATD plānošanas reģioni šomēnes sola izveidot vienotu maršrutu tīklu, apvienojot starppilsētu un autobusu maršrutus un saskaņojot autobusu reisus ar vilciena satiksmi.
Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš izteicies, ka salīdzinājumā ar aizvadīto gadu reisi un maršruti samazināti vismaz par 15%. Vasaras periodā saistībā ar skolēnu brīvdienām to daudzumu daudzviet samazinās vēl par 30 – 40%. “Mūsu parādi pārvadātājiem ik mēnesi aug par 30 000 latu, bet cilvēkiem sabiedriskais transports kļūst aizvien nepieejamāks,” norāda Godiņš, kā galvenos parādu iemeslus minot straujo degvielas cenas kāpumu, šoferu, kas paņem naudu, tomēr neiedod biļeti, rīcību un aizvien lielāku cilvēku pārcelšanos no laukiem un blīvāk apdzīvotajām vietām.
Kā vienīgo iespēju izejai no situācijas Godiņš min samazināt reisu un maršrutu skaitu.
Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) šajā gadā jau slēgts 31 reiss, turklāt to daudzums krietni pieaugs. VPR sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Ošiņš, ieteicis likumos paredzēt normu, ka valsts atbalsts sabiedriskajam transportam nākamajā gadā nedrīkst samazināties vairāk nekā par vienu procentu. Viņš norāda, ka pasažieru pārvadājumu tirgu, īpaši lauku rajonos, kropļo skolēnu autobusi, ar kuriem nereti cilvēki brauc uz darbu vai kārto citas ikdienas vajadzības. Savukārt valsts pasažieru pārvadātājam, kura autobuss tukšu maršrutu izbrauc vēlāk, kompensē zaudējumus.
Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta plānošanas nodaļas vadītāja Ligita Olante uzsver, ka visvairāk reisu samazinājumu pēc diviem trīs mēnešiem izjutīs lauku teritorijās dzīvojošie cilvēki.
Latgales plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Vladislavs Stankevičs skaidro, ka Latgalē jau patlaban ir vietas, kur sabiedriskais transports nekursē. Ludzas maršrutu tīklā ir palikuši 20 maršruti, tostarp četros ir viens reiss nedēļā. Līdzīga situācija ir Balvu maršrutu tīklā.
Stankevičs neredz iespēju vēl vairāk optimizēt sabiedriskā transporta tīklu Latgalē. Risinājums varētu būt ATD un Satiksmes ministrijas priekšlikums izmantot pašvaldību, tostarp tā saucamos skolēnu autobusus cilvēku aizvešanai līdz lielajiem ceļiem, kas gan pašvaldībām palielinātu izdevumus. Vienlaikus valstij nebūtu jādotē regulārie pārvadājumi.
Pasažieru pārvadātājiem patlaban parādā ir ne tikai plānošanas reģioni, parāds ir izveidojies arī par starppilsētu pārvadājumiem.
Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns pieļauj komercpārvadājumu ieviešanu nākamajā gadā.
“Patlaban valsts pasūta komercpārvadātājiem reisus noteiktā teritorijā un pārvadātājs no peļņas labajos maršrutos vismaz daļēji kompensē zaudējumus maršrutos, kur pasažieru ir maz. Brīvajā tirgū pārvadātāji brauks vienīgi tad un tur, kur varēs pelnīt, un zaudētājs būs pasažieris. Savukārt valstij būs jākompensē aizvien lielāki zaudējumi neizdevīgajos reisos. Šā iemesla dēļ, ja pietiek naudas, ir jāturpina darboties ar esošo modeli,” uzskata Lubāns.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš uzskata, – ja samazinās valsts pasūtījuma daļu sabiedriskajam transportam, tad pāreja uz brīvā tirgus principiem būs neizbēgama. Tādā gadījumā zaudētāji būs visi, tostarp pasūtītājs, pasažieris un pārvadātājs.
Viņaprāt, ir “bezatbildīgi domāt, ka pašvaldības, izmantojot pašpārvadājumu principus, cilvēkus pārvadās par velti. Valsts atbalsta samazinājums jau patlaban ir veicinājis strauju nelegālo pārvadājumu pieaugumu. Samazinot valsts finansējumu sabiedriskā transporta pasūtījumam, izdevumi zaudējumu un izdevumu kompensācijām būs vēl lielāki.”
LETA
Komentāri