Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Redzēt Cēsis senās gleznās

Mairita Kaņepe
00:00
17.12.2016
8
B74k0569 1

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, noslēdzot Cēsu 810. jubilejas gadu, pasniedzis vēl vienu dāvanu. Tā ir izstāde – pilna mākslas darbu, dzīvesprieka un stāstu par pagātni. Tas ir Cēsu ritējums 56 gadu laikā 20. gadsimta pirmajā pusē. Izstāde “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs” tver pilsētas pulsu, kuru savās gleznās iešifrējuši cēsnieki.

Turpmāko četru mēnešu laikā, kamēr darbosies izstāde, vērts uzkāpt Cēsu Jaunās pils bēniņu stāva iespaidīgajā izstāžu zālē, lai paturētu roku uz Cēsu senā pulsa. Skatītājus gaida tikšanās ar kādreizējiem māksliniekiem – Augustu Jullu, Kārli Brencēnu un Kārli Baltgaili, ar Arturu Droni un Jāni Rozenbergu, ar Voldemāru Valdmani, Vili Vasariņu un Arnoldu Vilkinu. Kādas bija Cēsis krāsās un cilvēku prātos toreiz – pirms vairāk nekā 60 gadiem, kad bija padomju laiki, arī pirms vairāk nekā 70. gadiem, kad bija karš un vācu laiks. Pirms 80 un simts gadiem vēsturiskajā Cēsu rajonā, tajā skaitā Piebalgas pusē, sākās latviešu mākslas profesionāļu laiks.

Izstādes veidotājas Dace Tabūne un Nata Livonska uzsver: “Māksla un mākslinieki veido nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāso tās smalkāko būtību – dvēseli. Vēsturiskā Cēsu rajona mākslas dzīve un mākslinieki vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā. Ar savu veikumu mākslinieki veidojuši Latvijas mākslas vēsturē savas nianses. Atsevišķu izcilu Cēsu mākslinieku darbība bijusi ļoti bagāta.”

To izstāde ļauj ieraudzīt – no plašā Cēsu novada nākušos mākslas censoņus. Viņu daiļradi, kas dažādu apstākļu dēļ risinājusies pieticīgos apstākļos un tāpēc ievirzījusies ne tik plašas atpazīstamības gultnē.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ilggadējās darbinieces ar rūpīgi izlolotās izstādes starpniecību pavēsta, ka Cēsu mākslas dzīve vienmēr bijusi bagāta notikumiem. 1920. gadā pirmais latviešu profesionālais keramiķis Augusts Julla dibinājis Cēsu Valsts amatniecības skolu. Laikā no 1920. – 1922. gadam māksliniecisko izglītību tajā sāka apgūt vēlāk tik zināmie Cēsu mākslinieki. Būdami jauni, vēl akadēmijas studenti, viņi sarīkoja pirmo izstādi dzimtajā pilsētā un pauda turpmākos mērķus. Novada mākslinieku kopīgi rīkotas izstādes – šī ideja nav zudusi arī 21. gadsimta Cēsīs. “Mākslinieks, kurš darbojas konkrētā novadā, spēj ielūkoties savas dzīvesvietas specifikā un dziļāk saprast novadnieku vēlmes un ikdienas rūpes,” – par to skatītājiem liks aizdomāties izstādes veidotāji. Tik daudzo Cēsīm veltīto gleznu vidū atrasties ir aizraujoši.

Īpaša vieta izstādē veltīta Cēsu teātra izrāžu skatuviskā iekārtojuma un sarīkojumu dekoratora Jāņa Rozenberga veikumam. Viņš ar tēlnieku Kārli Jansonu ir laikabiedri, un Kārlis pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas savu darbnīcu iekārto pilsētas pierobežā – Gaujas tuvumā.

Izstādes veidošanā kopā ar Daci Tabūni, Natu Livonsku un mākslinieku Daini Andersonu aicināta darboties Latvijas Mākslas akadēmijas studente Beatrise Dzērve. Viņa ir mākslas izstādes scenogrāfijas autore. Viens no interesantākajiem scenogrāfijas pavērsieniem ir izstāde izstādē. Tā vēsta par 1942. gadu, kad cēsniece Erna Berkholce atver pilsētā savu mākslas salonu. Vācu okupācijas laikā, mainoties salona adresēm, galu galā privātais mākslas salons nonāk Berkholces jaunkundzes mājā, tā ir iespaidīgā ēka Gaujas ielā, kur šobrīd ir “Druvas” redakcija.

Pēc kara Cēsīs atgriežas Kārlis Baltgailis. Viņa radošā un pedagoģiskā darbība kļūst par svarīgāko pilsētas mākslas dzīves faktoru, kas vainagojas ar 1956. gadā sarīkoto pirmo Cēsu novada mākslinieku izstādi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
6

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
25

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
66

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi