
Nule pie lasītājiem nonākuši divi rakstnieka, novadnieka un pensionētā “Druvas” žurnālista Osvalda Mauriņa darbi – stāstu krājums “Viss nāk un aiziet tālumā” un romāns “Pīlādžogu elēģija”.
Stāstu krājumu atvēršanas svētkiem, ko rīkoja Cēsu Centrālā bibliotēka un biedrība “Art Cēsis”, atveda gluži “karstu”, tik tikko no tipogrāfijas. Literatūras zinātāja, latviešu valodas skolotāja Mirdza Lībiete, kas rakstnieka daiļrades cienītājiem raksturoja stāstus, bija tos lasījusi tikai manuskriptā. “Raita valoda, asprātīgi dialogi, interesanti sižeti,” teica M.Lībiete, kas mūspuses grāmatu draugiem pazīstama kā stingra vērtētāja.
“Viss nāk un aiziet tālumā” apkopoti deviņi stāsti. Notikumi risinās padomju gados. Taču celtniecības tresta kopmītnes, pārpildīts satiksmes autobuss, sanatorija un citas padomju gadiem raksturīgas ainiņas ir tikai fons cilvēku pārdzīvojumiem. “..ļaudis tāpat kā šodien mīlēja, precējās, šķīrās, pārdzīvoja neveiksmes, priecājās par sīkām laimītēm..” priekšvārdā saka autors, un stāsti apstiprina, ka “literārās vērtības jau nemainās, vienalga, vai stāsta varonis dzīvo cara, Ulmaņa vai padomju laikos”.
“Garo
stāstu “Cerību trijjūgs” padomju laikos atteicās drukāt, neatbilstot padomju jaunatnes morāles un audzināšanas normām,” grāmatas atvēršanas reizē pastāstīja rakstnieks un atzina, ka
sižets un tēlu attiecību peripetijas īpaši labi saprotamas būšot vidējai un vecākai paaudzei. Intrigai nedaudz no fabulas – meitenes, jaunas sievietes, strādā celtniecībā, dzīvo kopmītnēs un sapņo tikt pie sava
mājokļa. Pēc tam pie lielā dzīves laimesta – mīlestības un vīra. Samudžinājumi un ceļi, kādā saņemt dzīvokli, ko tolaik piešķīra institūcijas vai uzņēmumi, stāstā savijas ar vēlmi iegūt skaistāko meiteni, ietekmīgāko vīru vai izsmalcinātāko puisi.
Arī romāns “Pīlādžogu elēģija” ir mīlas līkloču caurvīts. Grāmatas atvēršanas svētkos galveno varoņu – keramiķes Indras un mazpilsētas mūziķu grupas solista Edija – Elvija – draiskos dialogus runāja Cēsu Tautas teātra aktieri, taču daudziem klausītājiem darbs jau bija zināms.
Romāns izdots pagājušajā gadā, Osvalda Mauriņa stila cienītāji ar to varējuši iepazīties arī “Druvas” vietnē edruva.lv. Pasākuma viesu spriedumi, sulīga humora piesātināti, neatpalika no autora
vieglā un asprātīgā stila. Īso un raitā valodā rakstīto romānu kultūras un sabiedriskais
darbinieks Ivars
Prauliņš atzina par “viena alus kausa” darbu, ar tādu aizrautību esot to izlasījis. Savukārt literāts un mākslinieks Valdis Atāls, kad autors pastāstīja, ka literārajiem varoņiem ir prototipi, ieteica piesargāties no pārlieku tiešas pazīstamu cilvēku aprakstīšanas īpaši tādēļ, ka Cēsis ir maza pilsēta. Ja nu kāds sevi pazīst un viņam tas nepatīk…
Nepiespiesto
gaisotni prasmīgi radīja abas pasākuma vadītājas – rakstnieka meita, biedrības “Art Cēsis” pārstāve Inese Ciekure un Cēsu Centrālās bibliotēkas direktora vietniece Gunta Romanovska. Kafejnīcas “Pie Raunas vārtiem” telpās, kur notika Osvalda Mauriņa grāmatu svētki, pēc tikšanās reizē iecerētajām runām vēl ilgi risinājās omulīgas sarunas.
Šo literāro darbu atvēršana ir zīmīga arī ar to, ka “Pīlādžogu elēģija”
ir Osvalda Mauriņa desmitā grāmata, bet
“Viss nāk un aiziet tālumā”
jau vienpadsmitā. Abus darbus izdevusi “Vītola izdevniecība” Gulbenē, ar kuru rakstniekam ir ilgāka sadarbība, pavisam nesen – 2011. gadā – šis apgāds izdeva viņa romānu „Otrā mīla”.
Lasītāji Osvaldu Mauriņu pazīst jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad iznāca pirmais stāstu krājums “Krustviļņi”, 80.gadu sākumā tika izdotas “Baltās nomoda naktis”. 90.gados – „Nelaikā dzimušie” un „Ievziedu mīlestība”. Jau pēc gadsimtu mijas lasītāji saņēmuši „Hameleonu rotaļas latviešu gaumē”, „Divi romantiski romāni” („Viena sieva un četras brūtes”, „Piedod, Zanīt!”), „Otrā jaunība”, „Makšķernieka piedzīvojumi”.
Andra Gaņģe
Komentāri