Otrā līmeņa pašvaldība īsteno likuma noteiktas un arī vēsturiski saglabājušās funkcijas. Kas tās pārņems pēc reformas?
Novadu reforma uzņēmusi ātrvilciena tempus. Taču uz priekšu strauji virzās tikai daži sastāva vagoni, tie, kuri atvēlēti vietējo pašvaldību tiesībām pieņemt lēmumus par apvienošanos, pārējie buksē neziņā. Vai šī neziņa un nesapratne par dažādu, bet sekmīgai administratīvi teritoriālai reformai vienlīdz nozīmīgu kompetenču pārdali nebūs tas klupšanas akmens, kas plānotās pārmaiņas padarīs nevis par attīstības garantu, bet haosu un apjukumu vairāku pašvaldības funkciju īstenošanā?
Viens samilzis jautājums reformas priekšvakarā ir otrā līmeņa deleģēto pašvaldību – rajona padomju – darbības sfēra. Gan likumdevēja no-teiktās, gan vēsturiski veidojušās funkcijas balsta un koordinē vietējo pašvaldību darbu, sniedzot palīdzību vairāku iedzīvotājiem būtisku sfēru nodrošināšanā. Patlaban nav ne tikai skaidrības, bet pat vīzijas par to, kas un kā pēc pašreiz uzzīmētās novadu izveidošanas turpinās kopt tos lauciņus, kurus aprūpē rajona padome.
Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis atzīst, ka par to valstī nav sākta pat diskusija, sak, izveidos novadus un tad jau redzēs. Ievērojot, ka rajona padome tieši nesniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, bieži par to, ko tur dara, cilvēki pat nezina, bet ierēdņiem tas tīši vai netīši aizmirstas.
– Ne tikai likums „Par pašvaldībām” nosaka rajona padomes funkcijas. Jebkurā jomā, vai tā būtu izglītība, civilā aizsardzība, sociālā palīdzība, sabiedriskais transports, likumos ir noteiktas vietējo pašvaldību vai arī rajona pašvaldības funkcijas, – skaidro A.Neimanis.
Viena no sfērām, kurā rajona padomei ir vērā ņemamas funkcijas, ir izglītība. Izglītības likuma 17.panta trešā daļa nosaka veselu virkni, pavisam 14 pienākumus, kas jāpilda otrā līmeņa pašvaldībai. Tostarp dibināt, reorganizēt, likvidēt un, protams, atbildēt par internātskolām, speciālām skolām un klasēm bērniem ar īpašām vajadzībām. Pienākumos ietilpst arī organizēt pieaugušo izglītību, veidot un uzturēt izglītības informācijas bāzi, nodrošināt metodisko palīdzību utt. Jāpiebilst, ka mūsu rajonā metodiskais atbalsts pedagogiem ir ļoti attīstīts. Cēsu rajonā darbojas 38 metodiskās apvienības. Regulāri tiek rīkoti pedagoģiskās tālāk izglītības kursi, ir izveidota metodiski informatīvā centra bibliotēka.
Nozīmīga funkcija, kuras pēctecības nodrošināšana ir ļoti svarīga – sabiedriskais transports. Likums uzliek rajona padomei organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršruta tīkla reģionālajos, vietējās nozīmes maršrutos un rajona pilsētas nozīmes maršrutos. Kas pārņems šos pienākumus? Pēc reformas – iespējamais reģiona centrs, par kuru vēl pat nav priekšstata, vai novadi, kas būs tikko sākuši darbu un vēl maldīsies reorganizācijas labirintos? Un kas notiks ar rajona padomes īpašumu – autotransporta firmu “CATA”? Kas pārņems uzņēmumu, kurā sava nosacītā daļa pienāktos katrai iesaistītajai pašvaldībai? Kāds īpašuma un pārvaldes modelis nodrošinātu sniegt iespējami draudzīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem, noteikti ņemot vērā lauku vajadzības?
Nākamais – sociālā sfēra. Rajona padomes pārziņā un īpašumā ir pansionāti, kuru uzturēšanas lielu daļu sedz no rajona padomes budžeta, pašvaldībām vai pansionātu iemītnieku tuviniekiem jāmaksā tikai apmēram trešā daļa no izmaksām, skaidro rajona padomes galvenā speciāliste finanšu jautājumos Ināra Rasmane. Kas notiks ar šīm iestādēm?
Un kāds būs veselības aprūpes liktenis? Cēsu rajona slimnīca un „Cēsu veselības aprūpes centrs” jeb poliklīnika ir rajona pašvaldības aģentūras, kuru darbība ir tiešā rajona padomes pārraudzība. Kas būs to īpašnieks? Vēl jau ir arī kapitālsabiedrības, kurās daļas pieder rajona padomei – zobārstniecības poliklīnika, rehabilitācijas centrs Līgatnē.
– Būtu jāpiemin vēl daudz citu funkciju – kultūras jautājumu koordinēšana, tik nozīmīgie Dziesmu svētki, sports, piemēram, “Cēsu olimpiskais centrs”, metodiskā palīdzība pašvaldību bibliotēkām, dažādiem pasākumiem, interešu izglītībai, starptautiskai sadarbībai, projektiem. Būtiska ir teritorijas plānošana, – uzsver padomes galvenā speciāliste pašvaldību jautājumos Vēsma Ķesa. – Ir izveidota vietējo pašvaldību kopīga būvvalde. Rajona pašvaldības deleģējušas rajona padomi izskatīt iesniegumus par politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu un apliecību izsniegšanu rajona iedzīvotājiem. Rajona pašvaldību izveidotā pašvaldību autoceļu (ielu) fonda konsultatīvā padome izstrādā priekšlikumus un iesniedz padomei apstiprināšanai par pašvaldību autoceļiem piešķirto mērķdotāciju investīciju apjomiem un to teritoriālo izvietojumu, mērķdotāciju sadali, rezerves fonda sadalījumu, veic investīciju projektu ekonomisko analīzi. Kas to darīs turpmāk? Ar likumu noteiktas rajona padomes funkcijas civilajā aizsardzība, rajona padome koleģiāli balstījusi pašvaldības, kurām vajadzējis sakārtot ugunsdzēšamo tehniku. Jāņem vērā, laukos valsts sniegtie pakalpojumi nav tik ātri un labi pieejami kā pilsētā, kur pašvaldībai nav jāuzņemas līdzatbildība par ugunsnelaimes likvidēšanu.
– Rajona padomei likumā noteiktās un vēsturiski veidojušās funkcijas ir ļoti plašas. Valsts, veidojot novada reformas likumdošanu, tās vispār nav ņēmusi vērā. Taču, veidojot izpētes projektus jaunajām pašvaldībām, būtu jāzina, kā pārdalīsies šie pienākumi. Kas būtu deleģējams reģionam, kas novadu pašvaldībām, ko varbūt pārņemtu ministrijas? Un kā likums noteiks dalīt rajona padomes īpašumu? Neviens šajā sadalē nedrīkstētu būt zaudētājs, – saka A.Neimanis.
Lai uzsāktu diskusiju par rajona padomes turpmāko darbību, par funkciju pārdali vai varbūt šīs deleģētās pašvaldības reorganizāciju un uzkrātā potenciāla izmantošanu jaunā kvalitātē novadu kontekstā, rajona padome uz sarunu aicinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujumu un speciālistus, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Māri Krastiņu un locekli Māri Kučinski. Saruna notiks piektdien rajona padomes jaunākajā īpašumā – Līgatnē, rehabilitācijas centrā, kura likteni atkal kārtējo reizi mainīs gaidāmā reforma.
Komentāri