Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja
Pagājušais gads Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) bijis jauninājumiem bagāts. Notikušas vairākas būtiskas pārmaiņas. Piemēram, klientu apkalpošana jebkurā aģentūras filiālē pēdējos gados attīstīta tā, lai veltītu katram klientam daudz individuālāku attieksmi. Ar katru klientu no bezdarbnieka statusa iegūšanas brīža līdz laikam, kad viņš atgriežas darba tirgū, sadarbojas konkrēts aģentūras darbinieks. Līdz ar to ir iespēja izzināt ikviena klienta vēlmes un saprast, kas viņam nepieciešams, lai ātrāk atgrieztos darba tirgū. Nav arī vairs noteikts obligātais ikmēneša apmeklējums, bet katram klientam šo apmeklēšanas biežumu nosaka individuāli, ņemot vērā, cik lielā mērā cilvēkam nepieciešama aģentūras palīdzība un cik aktīvi viņš pats iesaistās jaunas darba vietas meklēšanā. Ar grozījumiem likumā esam panākuši arī to, ka bezdarbniekiem aģentūras pakalpojumu pieejamība vairs nav saistīta ar deklarēto dzīvesvietu. Cilvēks var saņemt NVA pakalpojumus tuvākajā filiālē neatkarīgi no tā, kur deklarējies.
Liels notikums pagājušajā gadā bija arī apvienošanās ar Profesionālās karjeras un izvēles valsts aģentūru. Kopš rudens esam viena aģentūra, un karjeras konsultantu pakalpojumi ir saņemami šeit uz vietas. Mērķis, kuram katru gadu tuvojamies, ir kļūt par tādu kā vienas pieturas aģentūru, kurā pakalpojumi saņemami vienviet un cilvēks nav jāsūta no institūcijas uz institūciju. Jāatzīst, ka daudz lielāku uzmanību sākam pievērst arī tam, lai cilvēki, kas ir mūsu uzskaitē, tiešām būtu darba meklētāji un neizveidotos situācija, ka aģentūrā reģistrēts pietiekami daudz bezdarbnieku, bet tad, kad vajadzīgi darbinieki, viņu reāli nav.
Runājot par bezdarbnieku skaitu rajonā, jāsaka – tas kopš 2005. gada katru gadu būtiski samazinās, arī pērn vērojams samazinājums. 2007. gada 1. janvārī aģentūras Cēsu filiālē bija reģistrēts 1341 bezdarbnieks, bet šī gada 1. janvārī – 1014. Jāpiebilst, ka nākotnē domāsim arī par to, lai nelegāli nodarbinātie nebūtu bezdarbnieku uzskaitē. Jo nav jau noslēpums, ka nereti tā ir. Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka bezdarbnieka pabalsts ir apdrošināšanas veids bezdarba gadījumam. Ja cilvēks apdrošinās nelaimes gadījumam un apdrošināšanas termiņš iet uz beigām, viņš taču roku sev tīši neies salauzt, lai šo naudu saņemtu. Bezdarbnieka pabalsts ir līdzīgs apdrošināšanas veids gadījumam, ja nākas zaudēt darbu un nevar to atrast pietiekami ātri, lai nezaudētu iztikas līdzekļus. Kāpēc cilvēkiem šķiet, ka šis pabalsts vai apdrošināšanas prēmija obligāti būtu jāizņem? Tas, protams, atspoguļo sabiedrības attieksmi. Domāju, nepareizi arī, ka bezdarbnieka pabalstu var saņemt cilvēki, kuri no darba aiziet pēc paša vēlēšanās. Ja mēs tiešām uz to skatāmies, ka bezdarbnieka pabalsts ir apdrošināšana bezdarba gadījumā, tad aiziešana pēc paša vēlēšanās ir cilvēka brīva griba. Domāju, par šādiem grozījumiem aģentūra diskutēs arī nākotnē.
Runājot par šo gadu, ceram, ka vasarā sāksies virkne pasākumu, kas saistīti ar Eiropas sociālā fonda jauno plānošanas periodu. Apmācības turpināsim organizēt tikai stingri saskaņā ar darba devēja pieprasījumu. Šobrīd, runājot par vakancēm, jāsaka – lielākais pieprasījums ir pēc celtniekiem un apkalpojošā personāla – bārmeņiem, pavāriem, viesmīļiem, kā arī smago kategoriju automobiļu vadītājiem un autobusu šoferiem.
Šogad NVA piedāvās arī sen gaidītu pasākumu- mācības pie darba devēja. Ja darba devējam nepieciešams darbinieks ar profesionālajām iemaņām, kuru apliecināšanai nav vajadzīgs īpašs dokuments, tad darba devējs šo darbinieku varēs apmācīt darba vietā un aģentūra finansēs šīs mācības. Šis ir viens no jautājumiem, par kuru darba devēji ilgi runāja un aicināja aģentūru, lai šāda iespēja būtu. Protams, turpināsim arī programmu skolēnu nodarbināšanai vasarā un cerēsim uz aktīvu uzņēmēju atsaucību.
Šogad plānojam jaunus pasākumus arī skolās. Viena lieta, protams, ir karjeras konsultācijas pasākumi, bet otra problēma, kuru esam konstatējuši – jaunieši, kuri nāk no skolām, nezina, kas ir darba tirgus. Viņi nezina, ko nozīmē noslēgt darba līgumu, nepārzina Darba likumu, kas patiesībā nav tikai skolēnu vai jauniešu, bet liela problēma visām iedzīvotāju grupām. Iesim uz skolām un skaidrosim, ko nozīmē nonākšana darba tirgū. Tāpat runāsim par nepieciešamajām profesijām. Lai nav tā, ka jaunieši izvēlas studēt populāras specialitātes, bet vēlāk lielas grūtības sagādā atrast atbilstošu darbu. To redzam statistikas datos, ka rajona bezdarbnieki ir ar samērā augstu izglītības līmeni. Reti darba meklētājiem ir pamata izglītība vai vēl zemāka. Visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo vispārējo un augstāko izglītību. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne
Komentāri