Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Pūst vai nepūst jeb Vajadzīgs sniegs

Jānis Gabrāns
00:00
15.01.2017
7
Img 3190 1

Kopš aizvadītās nedēļas nogales par plaši apspriestu objektu gan sociālajos tīklos, gan Cēsu un Priekuļu pašvaldību līmenī kļuvis Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas – biatlona komplekss “Priekuļi”. Lai situāciju pārrunātu, tikās abu novadu pašvaldību vadītāji un deputāti.

Vienmēr esam priecājušies, ka Priekuļos ir lieliska slēpošanas – biatlona trase ar labām tradīcijām. Kopš 2003.gada tai ir nacionālās sporta bāzes statuss. Šajā trasē uzauguši desmit olimpieši, un tas ir fakts, ar ko nevar lepoties neviena cita sporta bāze Latvijā. Priekuļos bija pirmā Latvijā sertificētā FIS distanču slēpošanas trase, šurp bāzes izveides un apsaimniekošanas iemaņas brauca mācīties no Madonas, Siguldas. Iepriekšējos gados visi priecājās par teicami sagatavotām distancēm, taču šī nedēļa atnesa gluži negaidītu situācijas pavērsienu.

IMG_3129

Vispirms neizpratni radīja atceltās Latvijas kausa sacensības biatlonā un šajā nedēļas nogalē iecerētās FIS sacensības slēpošanā, kas vienlaikus bija arī Latvijas čempionāta 1.posms. Taču vislielākās kaislības aizvadītās nedēļas nogalē risinājās portālā Facebook, kur tika izteikti komentāri par situāciju Priekuļu trasē. Slēpošanas entuziasti izteica pārmetumus, ka sestdien trase nemaz nav sagatavota slēpošanai, lai gan aukstums ildzis jau vairākas dienas un mākslīgo sniegu varēja ražot. Svētdien pusdienlaikā bija pieejams vien 400 metru aplis, kurā slēpoja gan entuziasti, gan trenējās sporta skolas audzēkņi. Vairāki aptaujātie norādīja, ka agrāk viss ticis gatavots pakāpeniski, vispirms sniegu sapūtuši un sagatavojuši 400 m distanci, tad nākamo posmu un tā, kamēr viss bija sagatavots. Šoreiz pārsvarā pūsts sniegs, bet trases gatavošana kavējusies. Sociālajos tīklos tika norādīts uz neprofesionālu darba organizāciju, izskanēja arī pārmetumi abām pašvaldībām, ka tās kā kapitāldaļu turētāji iegulda naudu, bet neseko līdzi notiekošajam.

Olimpiskā centra “Cēsis” kapitāldaļu turētāji ir Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), kam pieder 40 procenti, Priekuļu novada pašvaldība, kam arī 40 procenti, un Cēsu novada pašvaldība ar 20 procentiem.

Tālruņa zvanus no slēpotājiem bija saņēmuši arī abu pašvaldību vadītāji, tāpēc Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa otrdien uz Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdi uzaicināja arī Cēsu pašvaldības vadību un deputātus, Olimpiskā centra pārstāvjus un citus interesentus, lai šo jautājumu pārrunātu.
“Esam saņēmuši pārmetumus, ka finanses šajā bāzē pašvaldības tērē nelietderīgi, tāpēc jāsaprot, kas noticis, kāpēc radās problēma,” teica M. Juzupa.

Olimpiskā centra valdes priekšsēdētāja Rasa Siliņa informēja, ka šāda situācija izveidojusies divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām bāzē nav cilvēka, kurš profesionāli varētu strādāt ar sniega traktoru, tāpēc piesaistīti divi darbinieki no “Žagarkalna”, taču viņi Priekuļu trasē var strādāt tad, ja nav maiņa kalnā.

“Galvenā problēma sākās brīdī, kad naktī salūza sniega traktors un trases gatavošana apstājās. Nācās steidzami meklēt speciālistu, kurš var salabot tehniku, bet naktī tas prasīja zināmu laiku. Paldies tiem, kuri bija gatavi palīdzēt. Kad traktors tika salabots, nebija, kas strādā, jo piesaistītajiem speciālistiem bija maiņa “Žagarkalnā”. Viss iekavējās, tad arī tapa fotogrāfijas un komentāri interneta vidē.”

Viņa arī norādīja, ka tā bijusi īslaicīga problēma, tagad viss atrisināts, distances sagatavotas, lai nedēļas vidū notiktu Baltijas valstu Karavīru ziemas spēles slēpošanā un biatlonā.

Priekuļu novada deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Elīna Stapulpone, kura sestdien apsekojusi bāzi, norādīja, ka pulksten 11 trasē bijušas tikai lielas kupenas: “Mums kā novada domes deputātiem svarīgākais, lai pakalpojums ir pieejams un lai tas ir kvalitatīvs. Iepriekšējā gadā nesaņēmām nevienu sūdzību, tikai atzinīgus vārdus, tāpēc rodas pamatots jautājums – kas noticis šogad?”

Iepriekšējā gadā ar sniega ražošanu un trašu gatavošanu nodarbojās pieredzējušais Jānis Bielis, kurš Priekuļos sniegu ražo jau desmit gadus, taču tagad pārcēlies strādāt uz citu valsti. R. Siliņa skaidroja, ka meklējuši citu bāzes pārzini, taču tādu kā J. Bielis atrast nav iespējams. Redzot sacelto ažiotāžu, J.Bielis uz dažām dienām bija ieradies no Norvēģijas, lai pārliecinātos, vai viss tiešām ir tik traki, un palīdzētu ar distanču sagatavošanu.

Sanāksmes dalībnieki vēlējās zināt, kāpēc atceltas sacensības. Latvijas Biatlona federācijas pārstāvis Jānis Bērziņš, stāstot par biatlona sacensībām, norādīja, ka primārais iemesls bijis tas, ka trase nav gatava. Kā sekundārs – lielais aukstums, jo atbilstoši noteikumiem sacensības var notikt līdz -20 grādiem.

FIS sacensības slēpošanā atceltas, jo trasi nebija iespējams sagatavot. R.Siliņa skaidroja, ka, ņemot vērā gaisa temperatūru, nav iespējams tik īsā laikā saražot sniegu, lai noklātu sertificēto FIS trasi. Arī J. Bielis apliecināja, ka trasi tiešām nevarēja sagatavot, tam vajadzīgas vismaz desmit aukstas dienas, jo mūsu pusē dabīgā sniega nav, viss jānoklāj ar mākslīgo, bet tas prasa laiku.

Sanāksme ilga vairāk nekā divas stundas, nācās dzirdēt arī savstarpējos pārmetumus par komentāru rakstīšanu sociālajos tīklos, vēlmi nomelnot, daudz tika runāts par situāciju bāzē, nākotnes redzējumu, par Priekuļu un Cēsu pašvaldības sadarbību, bāzes juridisko statusu un kapitāldaļu sadalījumu, bet plašāk par to lasiet otrdienas laikrakstā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi