Karnevāls
Taurenē ir notikums. Tam gatavojas, par to runā.
Neviens vairs tā īsti neatceras, kad tika rīkots pirmais, bet sen gan. Daudzi šīgada karnevāla apmeklētāji stāsta, kā vēl, skolēni būdami, ģērbušies par sniegavīriem, čigāniem un gājuši iztrakoties.
”Taureniešiem karnevāli patīk. Grūti pateikt, kāpēc. Varbūt tā brīvā gaisotne, iespēja nedomāt, kāds esmu, kā izskatīšos,” spriež kultūras nama vadītāja Ginta Babre.
Aizvadītajā sestdienā uz karnevālu, dažādos tēlos pārtapuši, bija sanākuši ap 60 taurenieši un interesenti no kaimiņpagastiem. Jā, ikreiz uz karnevālu sabrauc kupls pulciņš viesu, tādu, kurus citkārt ballēs un pasākumos nesatikt.
Peles, žurkas, čigānu tabors, šeiha meitenes, geiša, pieci salatēti, trīs zaķu bari, vēl visvisādi dzīvnieki, kungi un lēdijas, futbolisti tovakar savā varā bija pārņēmuši kultūras namu. Čigāni dejoja ar geišu un playboy zaķu bariņu, žurkas ar austrumzemju meitenēm un medmāsiņu…
”Tā bija acumirklīga ideja – jāiet uz karnevālu. Piezvanīju vīra māsai uz Ranku, viņa sadabūja tērpus, un kļuvām par izbēgušām šeiha sievām,” stāsta viena no karnevāla dalībniecēm, kura vien atklāja, ka viņu sauc Sarmīte, bet radinieci – Aija. ”Nerrojām vīriešus, jo tā taču jādara brīvībā tikušām. Gaisotne bija brīnišķīga. Patiešām atpūtāmies,” atzīst Sarmīte un piebilst, ka arī citus gadus gribējusi iet uz karnevālu, bet vienmēr kaut kas patraucējis vai arī nav bijis kompānijas.
Par to, ka karnevāls- tas ir nopietni, liecina gan fakts, ka pagastā ir sievas, kuras ik gadu uzšuj gan sev, gan arī citiem tērpus, kuri ir līdz smalkumiem izstrādāti, gan arī tas, ka masku valkātāji izzina, ko darīt, kā uzvesties, iejūtoties izvēlētajā tēlā.
”Izdomāju, ka gribu būt geiša. Tad internetā meklēju materiālus, kādas viņas ir, ko dara. Tagad varu daudz ko pastāstīt,” ”Druvai” atklāja Ginta Babre. Tērpa sarūpēšana vien aizņēmusi daudz laika. Viņa, skatoties bildēs, krāsojusies. ”Geiša ir izklaidētāja un laika kavētāja, kura skolota tradicionālā japāņu skolā. Nav vis palaidnīga meitene. Geiša tulkojumā nozīmē – mākslinieks, mākslas cilvēks,” uzzinātajā dalās Ginta. Esot jau arī palaidnīgās meitenes, tām platās jostas mezgls sasiets priekšā. Gintai bijis aizmugurē.
”Karnevāls – tā ir reize, kad vienā pārī dejo cilvēki, kuri parastā ballē nekad to nedarītu, ” novērojusi karnevāla rīkotāja. Ikvienam jautrā pasākuma dalībniekam bija iespēja nobalsot par savu simpātiju. Visvairāk balsu saņēma playboy meitenes – draiskas, labestīgas un lepnas.
Pusnaktī karnevāla dalībnieki vēl veica goda apli apkārt zālei, tad maskas krita. Tas bija pārsteigumu pilns brīdis. Pat dažs kaimiņš kaimiņu nebija pazinis.
Jau trešo gadu karnevāla tērpus vērtēja Taurenes veikala ”Elvi” meitenes. Ar direktora Leontija Rutkovska gādību ikviens, kurš tērpies maskā, saņem dāvaniņu.
”Bija žēl, ka kārtējoreiz pašām neiznāca laika sagādāt kārtīgas maskas. Uzlikām brilles un lēcām ar citiem kopā. Tā sirsnība un kopības sajūta nav izsakāma. Vecs vai jauns, visi kopā,” domās dalījās veikala vadītāja Džeina Iknere un atzina, ka par dažās maskās tērptajiem bijusi ne vien sajūsmā, bet arī apbrīnojusi. Kāda jauna sieviete tēlojusi čigānu vectētiņu, visu vakaru staigājusi un dancojusi, ceļgalos ietupusies.
”Visi karnevāla dalībnieki bija nopietni gatavojušies. Kā noteikt, kura maska labāka? Tas nebūtu godīgi, tāpēc arī balvas saņēma ikviens. Kas nu kuram šoreiz tika,” stāsta Džeina Iknere un piebilst, ka arī neliels nieks cilvēkiem silda sirdi. Ne jau balvu dēļ cilvēki nāk uz karnevālu.
Rīkotājiem vien dīvaini šķitis, ka daudzi karnevāla dalībnieki, tikko noņēma maskas, tūlīt devās mājās. ”Ballē spēlēja ”Emburgas zēni”. Puiši bija sajūsmā par karnevālu, bet ballētāju pēc pusnakts bija krietni mazāk,” domās dalījās Ginta Babre un piebilda, ka nākamgad Taurenē noteikti atkal būs karnevāls. Tā ir ziņa tiem, kuri šogad laika trūkuma dēļ nepaguva sagādāt maskas.
Komentāri