Atgūties! Lai atjaunotu ekosistēmu, vairākiem purviem Cēsu novadā tiek izstrādātas revitalizācijas stratēģijas. FOTO: Ilze Ozola
Vairāku Cēsu novada purvu teritorijām tiek izstrādātas revitalizācijas stratēģijas, zina teikt Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Maija Rieksta.
Apzināti 989 hektāri vēsturisko kūdras ieguves vietu pašvaldību un privātajos īpašumos Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē.
Stratēģijas palīdzēs īpašniekiem izvērtēt teritorijas turpmākās izmantošanas iespējas un sagatavoties atjaunošanas darbu īstenošanai, tostarp Eiropas Savienības finansējuma piesaistei. Stratēģijas top projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” un tās izstrādā Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pārējiem plānošanas reģioniem.
“Strādājam kopā ar Latgali, Zemgali un Kurzemi, finansējuma devējs ir Taisnīgas pārkārtošanās fonds,” paskaidro M. Rieksta. Latvijas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns ir plānošanas dokuments, kura mērķis ir mazināt sociālās, ekonomiskās un vides sekas, ko izraisa pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, īpaši ar kūdras kā kurināmā izmantošanas ierobežošanu un pakāpenisku atteikšanos enerģētikā.
Stratēģijas netiek izstrādātas teritorijām, uz kurām attiecas princips “piesārņotājs maksā”. Atšķirībā no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām mūsdienās normatīvais regulējums paredz kūdras ieguves teritoriju rekultivāciju pēc ieguves pabeigšanas. Daļā vēsturisko kūdras ieguves teritoriju rekultivācija savulaik nav veikta. Nosusinātās kūdras augsnes šādās teritorijās turpina sadalīties un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādēļ viens no revitalizācijas mērķiem ir mazināt emisijas, vienlaikus rodot teritorijai piemērotu turpmākās izmantošanas veidu.“Ir identificēts, kuras tieši uzskatāmas par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām. Tās ir tās, kur kādreiz, lielākoties padomju laikā, iegūta kūdra, bet tagad tur nekas nenotiek un tās ir pamestas,” par teritorijām, kuras varēja iekļaut projektā, izstāsta speciāliste.
Stratēģiju izstrāde ir nākamais posms pēc vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijas. Projekta īstenošanas laikā inventarizēti vairāk nekā 9000 hektāru un konstatēts, ka 2166 hektāros būtu veicama revitalizācija. Stratēģiju izstrādei bija nepieciešama zemes īpašnieku piekrišana. Projektā iecerētajam atbalsts saņemts par 989 hektāriem.
“Cēsu novadā pašvaldībai un privātajām vai juridiskajām personām pieder 302 hektāri vēsturisko kūdras ieguves vietu. Inventarizācijā secināts, ka no tiem 120 hektāros būtu nepieciešamas kādas atjaunošanas aktivitātes. Visiem šiem 120 hektāriem pašlaik arī tiek izstrādātas stratēģijas, ko ar tiem darīt,” secināto pastāsta M. Rieksta.
Inventarizācijā ekspertiem bija jāizvērtē, kāds ir šo teritoriju stāvoklis, lai izprastu, vai ir jādara, lai situāciju uzlabotu. Kā atzīst projektu vadītāja: “Inventarizācijā secināts, ka diezgan daudzās teritorijās jau daba pati ir daudz izdarījusi un nekādas papildu darbības nav jāveic. Pa šiem gadiem tur jau norit, piemēram, dabiska apmežošanās, vai arī notikusi purva atjaunošanās.”
Inventarizācijā katrai teritorijai tika noteikts iespējamais revitalizācijas veids, bet stratēģijas izstrādē tas tiek precizēts, izmantojot iepriekš iegūtos datus un papildu izpēti dabā. Tiek arī vērtēts atlikušā kūdras slāņa dziļums un īpašības, gruntsūdens līmenis, meliorācijas sistēmas, ģeoloģiskie apstākļi, teritorijas plānotā izmantošana, īpašnieka ieceres, iespējamais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un ietekme uz apkārtējām teritorijām. Stratēģijā tiks aprakstīti atjaunošanas īstenošanai nepieciešamie soļi – dokumentācija, saskaņojumi un atļaujas, praktiskie darbi, nepieciešamā tehnika, speciālisti un materiāli, darbu secība un izpildes grafiks. Kur būs iespējams, tiks aprēķinātas arī paredzamās izmaksas, kā arī sagatavots teritorijas apsaimniekošanas plāns 15 gadiem pēc revitalizācijas.
Atkarībā no konkrētās teritorijas apstākļiem pašvaldību īpašumos var tikt rekomendēta purva ekosistēmas atjaunošana jeb renaturalizācija, apmežošana vai ūdenstilpes izveide. Privātajos īpašumos papildus šiem risinājumiem iespējama arī paludikultūru (purva vai mitrāju augu apzināta audzēšana un biomasas ievākšana mitros apstākļos, saglabājot vai atjaunojot kūdras slāni), kā arī ilggadīgo stādījumu, piemēram, lielogu dzērveņu, krūmmelleņu vai citu purviem raksturīgu ogu audzēšana.
Pēc stratēģiju izstrādes rezultāti tiks pārrunāti ar zemes īpašniekiem, skaidrojot ieteikto revitalizācijas risinājumu, tā īstenošanas nosacījumus un turpmākās rīcības iespējas.
Stratēģijas būs rekomendējošas un zemes īpašniekam nebūs pienākums noteiktos risinājumu īstenot. Saņemot ekspertu izvērtējumu, īpašnieks varēs izlemt par teritorijas turpmāko izmantošanu. Ja tiks pieņemts lēmums revitalizāciju īstenot, stratēģijā apkopotā informācija būs izmantojama arī projekta sagatavošanai un finansējuma piesaistei.
Finansējums revitalizācijas īstenošanai paredzēts nākamajās Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu atlases kārtās. Ceturtajā atlases kārtā pašvaldībām vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai paredzēti 2,01 miljons eiro, savukārt piektajā kārtā privātajiem zemes īpašniekiem – 15,07 miljoni eiro. Abu atlases kārtu izsludināšana plānota vēl šogad. Atbalsta intensitāte būs atkarīga no izvēlētā revitalizācijas veida un atbalsta saņēmēja.
