Šī diena, domājāms, daudzās mājās sākās ar pūpoliem. Sena tradīcija ir Pūpolsvētdienas rītā
salauzt pūpolzarus un ar tiem viegli iepērt tuviniekus, sakot: “Apaļš kā pūpols, slimība ārā, veselība iekšā!”
Pūpolsvētdiena baznīcas kalendārā ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā dienā Jēzus ieradās Jeruzalemē. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus. Tā kā Latvijā palmas neaug, bet ap Lieldienām zied tieši pūpoli, tad iegājies, ka pie Latvijā šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu. tajā tiek piekopta tradīcija, kurai, iespējams, ir pagānikas saknes – simboliska pēršana ar pūliem.
Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jtie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.
