Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Puķu pulciņa dalībnieces

Druva
00:00
05.02.2008
8

Valentīna Ozoliņa un Antoņina Zitmane stāsta, ka ikmēneša saiešanas ilgst jau četrus gadus.

„2004. gadā Skujenes pagastā norisinājās novada svētki, un tādēļ tapa puķu pulciņš, kura dalībnieces aizrāvās galvenokārt ar apkārtnes sakopšanu, puķudobju veidošanu un ravēšanu. Otrs pulciņš, kas tajā laikā radās, bija saistīts ar aušanu. Mūs vēl toreiz konsultēt brauca audēja Dagnija Kupče no Cēsīm,” stāsta Antoņina un turpina: „Vēlāk, kad novada svētki beidzās, gribējām kaut ko no tā visa saglabāt. Apvienojāmies un rezultātā tapa puķu pulciņš, kurā, sanākot kopā, darām visu. Pavasaros audzējam puķu dēstus, vēlāk tos piķējam un stādām izveidotajās puķudobēs. Vasarā laistām, ravējam. Ko nu pašas iespējam, to padarām. Nav jau gluži tā, ka mēs būtu apņēmušās sakopt visu pagasta teritoriju, bet, ja vien varam, darām. Ziemā aužam, tamborējam un adām.

Valentīna piebilst, ka dāmas nekad uz nodarbībām nenāk tukšām rokām.

„Sanākšanas reizēs katra atnesam kaut ko garšīgu. Tad notiek ēdienu degustācija un recepšu apmaiņa. Pie tam katra mājās varbūt kaut ko jau padarījusi. Atnes, parāda un pamāca citām. Domājam, ko uzaicināt uz kopīgajām nodarbībām, lai mums iemāca kaut ko jaunu un nebijušu. Vienreiz mācījāmies taisīt ziedu pušķus un iemēģinājām roku floristikā. Pašas esam gatavojušas arī dzejas dienas. Lai kaut kas arī dvēselei tiek. Sameklējām savus mīļākos dzejoļus un lasījām. Reiz no pogām mēģinājām veidot arī gleznas, bet nonācām pie secinājuma, ka nepieciešams patiešām ļoti daudz pogu, lai uztaisītu kaut vienu gleznu,” stāsta Valentīna un atklāj, ka uz Ziemassvētkiem taisījušas Adventes vainagus, uz Lieldienām – olām tamborējušas apmetnīšus. Dāmas audušas tautiskās jostas un grāmatzīmītes.

Antoņina stāsta, ka kopš pulciņa sākuma patiešām aizrāvusies ar aušanu.

„Par šāda paklāja noaušanu sapņoju 40 gadus, un tagad pati to tiešām daru. Tā jau ir, ka katrai mums kaut kas no mātes, vecmāmiņas palicis pūrā. Paskatos jaunas idejas žurnālos, kaut ko pielieku no sevis, un top skaistas lietas,” saka Antoņina un atklāj, ka noaudusi četrus skaistus paklājus, bet neviens no tiem vēl nav palicis pašai. Viņa cer, ka ar laiku pulciņa dalībniecēm tiks ierādīta atsevišķa telpa, un tad ikvienai būs pieejamas stelles.

Pulciņa dalībnieces stāsta, ka ik pa laikam rīko arī izstādes, kurās parāda, ko gada laikā paguvušas sastrādāt. Tad prieks ir gan pašām, gan pagasta ļaudīm ir iespēja paskatīties.

„Esam organizējušas pašas sev arī ekskursijas, lai visas kopā izkustētos no ikdienas darbiem. Kopā bijām aizbraukušas uz Ventspili. Janvārī kolektīvi braucām uz izstādēm Cēsīs – adīšanas un tekstilmākslas. Uzreiz bija ko pārrunāt un kādu ideju pasmelties. Divas bijām arī Vācijā uz skaistu puķu izstādi. Tā ka cenšamies kaut kur aizbraukt arī ārpus savām mājām,” saka Valentīna un piebilst, ka gribētos pulciņā iesaistīt arī jaunākus cilvēkus, bet ne visiem ir laiks un vēlēšanās.

„Esam plašā pagasta teritorijā, un ne visi, kuri, iespējams, gribētu, var tikt. Vecāki cilvēki kājām aiziet nevar. Taču dažkārt jūtam, ka ir ļoti grūti no mājas cilvēkus dabūt ārā kaut uz vienu nodarbību. Uz ielas kādreiz saka, noteikti būs, bet neatnāk. Taču katru uzrunāt un aiz rociņas atvest jau nav iespējams. Bet patiesībā šāda sanākšana kopā ir svarīga,” spriež Valentīna.

Daloties nākotnes iecerēs, dāmas stāsta, ka plānots tuvākajā laikā iemēģināt roku stikla apgleznošanā. Arī pasniedzējs jau padomā.

„ Domājām par mezglošanu, daudziem interesē klūdziņu pīšana. Mēģināsim apgleznot stiklu,” stāsta Antoņina.

„Latvieši ir talantīgi, kas ir, tas ir. Kādreiz saka: „Kur tā Skujene? Pasaules gals…” Es saku – Skujene ir pasaules centrs. Esam viducī, Madona, Cēsis, Rīga… Brauc, uz kuru pusi gribi. Tā ka vietai nav nozīmes. Jebkurā pagastā var atrast, ko darīt un ar ko nodarboties. Galvenais, lai pašiem ir interese iziet no mājām un darboties,” saka Valentīna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
19

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
27

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
194

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
93
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
26
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
35
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi