Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret sešiem “naudas atmazgātājiem”

Druva
14:33
10.05.2010
84

Valmieras rajona prokuratūra pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) lūguma ir sākusi kriminālvajāšanu pret sešām personām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas valstij radījusi 2,43 miljonu latu zaudējumus.

Kā pastāstīja prokuratūrā, sagaidāms, ka lieta tiesā varētu nonākt vasaras beigās.

Kā paskaidroja prokurors Armands Bērziņš, atbilstoši likumdošanai kriminālvajāšana ir sākta, taču lieta ir apjomīga, tajā ir apmēram 51 sējums, kuru īsā laika posmā nav iespējams sakārtot un nosūtīt tiesai.

Izmeklēšanas laikā lietā iesaistītās personas bijušas arī aizturētas, taču pašlaik konkrētajā procesā neviens aizturēts nav.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) 15.aprīlī Valmieras rajona prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Kā informēja VID Komunikācijas daļā, minētais grupējums laika posmā no 2007.gada janvāra līdz 2009.gada februārim veidojis noziedzīgu shēmu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un legalizētu šādā noziedzīgā veidā iegūtos finanšu līdzekļus.

Kriminālvajāšanu pret minētajām personām rosināts sākt kriminālprocesā, kas ticis izmeklēts kopš šā gada janvāra. Šis kriminālprocess izdalīts no kādas citas lietas, kura uzsākta saistībā ar FPP 2009.gada februārī pārtraukto noziedzīgā grupējuma darbību. Kopumā no minētās lietas izdalīti trīs kriminālprocesi, no kuriem divi – par divu reāli strādājošu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un šādā veidā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju – jau nodoti tiesai un atrodas iztiesāšanas stadijā.

Kā ziņots, VID sadarbībā ar Igaunijas Nodokļu un muitas dienesta kolēģiem 2009.gada 19.februārī īstenoja pasākumu kopumu un apturēja noziedzīgu grupējumu, kas nodarbojās ar “naudas atmazgāšanu” lielā apmērā. 2008.gada laikā šī grupējuma legalizēto līdzekļu apjoms sasniedza vairāk nekā trīs miljonus latu, nodarot valsts budžetam gandrīz pusmiljona latu zaudējumus.

Kriminālvajāšanai nosūtītā procesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 1980.gadā dzimusi sieviete kā noziedzīgā grupējuma organizatore iesaistījusi citas personas, lai nodarbotos ar fiktīvas uzņēmējdarbības organizēšanu, proti, lai legalizētu naudas līdzekļus reāli strādājošiem uzņēmumiem. Šiem nolūkiem tika izveidoti starpnieku uzņēmumi, kuri faktiski nekādu saimniecisko darbību neveica, tikai formāli noformēja darījumus, lai būtu pamatojums saņemt samaksu par it kā sniegtajiem pakalpojumiem uz viņu kontiem. Vēlāk šie naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz Igaunijā reģistrētu uzņēmumu norēķinu kontiem, kur tika veikta minēto līdzekļu valūtas konvertācijas no latiem uz eiro.

Tālāk grupējuma dalībnieki no Igaunijā reģistrēto uzņēmumu amatpersonām konvertētos līdzekļus saņēma skaidrā naudā, ko nogādāja atpakaļ Latvijā. Savukārt Latvijā grupējuma dalībnieki skaidro naudu nodeva atpakaļ “naudas atmazgāšanas” shēmas klientiem – reāli strādājošajiem uzņēmumiem. Īstenojot noziedzīgās darbības, tika samazināts reāli strādājošu uzņēmumu maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apmērs, un šādā veidā reāli strādājošo uzņēmumu rīcībā nonāca brīvie naudas līdzekļi, kuri galvenokārt tika izmantoti “aplokšņu algu” izmaksai vai arī uzņēmumu amatpersonu privātām vajadzībām.

Kā noskaidrojis VID, grupējums par sniegtajiem “naudas atmazgāšanas” pakalpojumiem ieturējis atlīdzību 6% līdz 10% apmērā no darījumu vērtības.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka noziedzīgā grupējuma pakalpojumus izmantoja 99 reāli strādājoši uzņēmumi, kuru galvenie saimnieciskās darbības virzieni ir celtniecība, metāllūžņu tirdzniecība un transporta pakalpojumi.

Kopumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā par aizdomās turētajām personām atzīti seši cilvēki, par kuru noziedzīgajām darbībām VID FPP ierosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu. Trijām personām kā drošības līdzeklis ir piemērots aizliegums izbraukt no valsts, un divām no šīm personām noteikts arī papildu drošības līdzeklis – aizliegums tuvoties noteiktām personām.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā arestēti naudas līdzekļi trīs uzņēmumu piederošajos norēķinu kontos 108 467 latu apmērā. Kriminālprocesā arestēti arī divi nekustamie īpašumi Cēsīs un Kocēnu novadā, kā arī kādai personai piederošas kapitāldaļas trijos uzņēmumos.

VID uzskata, ka, veicot pirmstiesas izmeklēšanu, noskaidroti noziedzīgās shēmas organizatori un tajā iesaistītās personas.

Ņemot vērā minēto, FPP ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret sešām no noziedzīgā shēmā iesaistītajām personām pēc Krimināllikuma 218.panta 3.daļas un 195.panta 3.daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, organizētā grupā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
31

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
42

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
47

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
185

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
448
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
47

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
21
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi