Jaunu tirgu mobilo aplikāciju jomā veido arvien aktīvāka mobilo ierīču lietošana vecāka gadagājuma cilvēku vidū, piemēram, vecmāmiņām tagad ir ierīces, kuru agrāk nebija, biznesa portālam “Nozare.lv” teica programmatūras attīstītājs Alans Mendelevičs, lūgts minēt perspektīvās jomas.
Viņš teica, ka turpmāk šādu vecmāmiņu būs arvien vairāk un viņas gribēs izlasīt, piemēram, par saviem iemīļotajiem televīzijas šoviem.
Mendelevičs atzina, ka vienmēr veiksmīgas ir spēles, taču šis tirgus ir pārpildīts, tāpēc tajā grūti iespiesties. Aktuālas ir izglītības aplikācijas, piemēram, maziem bērniem. Turklāt ir lietas, kas tehnoloģiski iepriekš nebija iespējamas, bet tagad tās ir īstenojamas. Piemēram, sociālais tīkls “Foursquare”, kas ļauj atzīmēt savu atrašanās vietu un uzrakstīt vai izlasīt apmeklētāju komentārus par attiecīgo vietu, pirms gadiem nebija iespējams ierobežotās interneta pieejamības dēļ.
Savukārt “Microsoft Baltics” tehniskais evaņģēlists Tautvids Daģis vērtēja, ka aktuālāka kļūst neliela darbības lauka radiosakaru jeb NFC tehnoloģija, mobilie maksājumi, virtuālie maki. Viņaprāt, attīstītājiem liela iespēja ir veidot starpierīču aplikācijas, izmantojot “mākoņus”.
Mendelevičs gan norādīja: ja vēlies būt veiksmīgs lielā mērogā, jāizveido kas tāds, ko patlaban nevaram iedomāties.
Lūgti vērtēt mobilo aplikāciju jomu Baltijas valstīs, Mendelevičs sprieda, ka aktīvākie ir igauņi, savukārt Daģis – ka profesionāļu vidū aktīvākie ir lietuvieši. Vienlaikus viņš norādīja, ka “Microsoft” rīkotajos pasākumos studentiem “App Camp”, kuros notiek darbs pie ideju izstrādes, no trīs valstīm lielākā atsaucība bijusi Latvijā.
Vaicāts, vai Baltijas valstu izstrādātāji domā par pelņu, Daģis sprieda, ka no tiem, kas publicējuši savas “Windows Phone” lietotnes, lielākā daļa attīstītāju nestrādā pie peļņas, jo tas ir personīgs izaicinājums. Pēc viņa domām, kad aplikāciju vēlas pārdot un veidot biznesu, jādara divreiz vairāk – jāveido mārketings, jāpadara tā pievilcīga, jāstrādā ar servisu, jāatbild patērētājiem, regulāri jāatjauno.
“Ir mīts, ko redz televīzijā vai ASV presē, ka divi puiši garāžā pastrādā nedēļas nogalē, aiziet uzspēlēt basketbolu, atgriežas, pārbauda savu bankas kontu – un tur jau ir divi miljoni dolāru. Varbūt kaut kas tāds varēja notikt pirms pieciem gadiem, bet ne tagad, jo ir jāstrādā arī pie biznesa puses,” teica Medelevičs.
Viņš sprieda, ka ne visi vēlas attīstīt aplikāciju ar domu pelnīt. Daži vēlas tehnoloģisku izaicinājumu, citi izstrādā aplikāciju, kuras nav tirgū. Ir cilvēki, kuriem veicas citās platformās, bet kas tagad domā par “Windows 8” platformu.
Komentējot igauņu “sērijveida” uzņēmēja un investora Alana Martinsona teikto, ka jaundibinātiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem, kas izstrādā mobilās aplikācijas vai interneta pakalpojumus, inovācijai ir jābūt vismaz desmit miljoniem lietotāju, lai pretendētu uz nopietnām riska kapitāla investīcijām trīs līdz piecu miljonu ASV dolāru (1,65 miljonu līdz 2,75 miljonu latu) apjomā, Mendelevičs teica, ka ir dažādi varianti. Proti, ir investori, kurus zemāki līmeņi neinteresē, bet lielākā daļa aplikāciju tiek monetizēta, daļu piedāvājot bez maksas, bet par papildu iespējām iekasējot maksu.
“Ja lietotājs ir [“Microsoft” līdzdibinātājs] Bils Geitss, kuram patīk barot govis virtuāli, viņš var iztērēt visu savu naudu un tu vari būt veiksmīgs ar vienu lietotāju,” sprieda attīstītājs.
Viņš gan atzina, ka investori grib redzēt, ka kāds lieto aplikāciju, piemēram, pieaugumu ik mēnesi, potenciālu. Daģis teica, ka prasība par noteiktu lietotāju skaitu ir izplatīta. “Ja vēlies iegūt investīcijas jebkāda veida jaunuzņēmumam – vai tas ir saistīts ar mobilo aplikāciju vai nē -, jāparāda lietotāju bāze, pierādījums, ka tā strādā,” norādīja “Microsoft Baltics” pārstāvis.
“Tas ir mīts, ka vari doties uz Sanfrancisko, ieiet “Starbucks” un satikt puisi, kurš iedos vienu miljonu, jo labi izskaties un ir laba ideja. Tas nekad nav noticis,” piebilda Mendelevičs. Viņš vērtēja, ka patlaban lietotņu izstrāde “Windows Phone” platformai ir pēdējā iespēja aplikāciju ciklā, jo visām citām platformām jau ir savi veikali un tirgi ir pārpildīti.
Abi eksperti arī atzina, ka izstrādātājiem jau sākotnēji vēlams domāt globāli un raudzīties uz globālo tirgu. Mendelevičs uzskata, ka nav iespējams būt veiksmīgam, tikai pārdodot aplikācijas Baltijas valstu mazajos tirgos. Tiesa, ir citi biznesa modeļi, piemēram, vietējie mobilo sakaru operatori var sponsorēt to izstrādi. Viņaprāt, mazo tirgu var izmantot, lai testētu ideju un tad ietu tālāk. “Uzskatu, ka vispirms vienmēr jāsāk domāt globāli, taču dažādiem cilvēkiem ir dažādas idejas, līdz ar to, iespējams, ir piemēri, kad veicies arī mazā tirgū,” teica programmatūras attīstītājs.
Daģis arī minēja, ka tad, ja aplikāciju iespējams izvērst, jādomā globāli, bet, ja ir iespēja vienoties ar vietējo pakalpojumu sniedzēju un nopelnīt no tā, var domāt lokāli.
Mendelevičs ar programmatūras attīstīšanu nodarbojas vairāk nekā 15 gadus. Viņš ir bijis aktīvs “Windows Phone” attīstītāju sabiedrības biedrs, bet 2011.gadā izveidojis aplikāciju reklamēšanas rīku “AdDuplex”.
Daģis pirms pievienošanās “Microsoft” daudzu gadu garumā strādājis kā attīstītājs un vienību vadītājs dažādās IT kompānijās.
NOZARE.LV
Komentāri