Stundu “Druvas” redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja VAS ”Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” filiāles “Vidzemes ceļi” Cēsu ceļu rajona direktors Vitolds Bērziņš.
Pēc sarunas ar ceļu lietotājiem abi atzina, ka tik lietišķi, pamatoti jautājumi viņiem sen nav uzdoti, arī konkrētie priekšlikumi ir racionāli un īstenojami. – Ceļa malā uzraksts Nītaure – Garkalne, kāpēc ne Rīga? Cilvēki brauc, meklē, pa kuru ceļu braukt uz Rīgu, bet ir norāde uz mistisku Garkalni. Tāpat jābrauc uz Alaukstu, lai nokļūtu Piebalgā.
Andris Kazāks: – Ir vēl jocīgāki nosaukumi, mēs paši nezinām, kur ceļš sākas. Piemēram, Dravnieki – Kaijas – Straupe – Līgatne. Nesen šo ceļu uzmērījām un tikai pēc kartes atradām, kur tie “Dravnieki” atrodas.
Vitolds Bērziņš: – Šis ceļš sākas Limbažu rajonā, pieslēdzas Limbažu ceļam. Tuvākā māja ir “Dravnieki” – tā arī saucas ceļš.
Andris Kazāks: – Mēs jau sākam rajona teritorijā likt jaunas norādījuma zīmes. Uz šosejas Rīga – Sigulda – Veclaicene jau ir norādīts, cik tālu
līdz Pleskavai, jo tāda Veclaicene neko neizsaka. Mūsu izpratnē tā ir ceļa galapunkts, bet braucējam vienalga, viņu interesē Rīgas vai Pleskavas virziens.
– Iebraucot Nītaurē, ir uzraksts Skrīveri un
pagrieziens pa veco ceļu. Ziemā lielās mašīnas mūsu kalnos augšā netiek. Ziemā vajadzētu uzlikt zīmi, kas liedz caurbraukt.
Vitolds Bērziņš: – Jums taisnība. To var izdarīt.
– Ko mēs, iedzīvotāji, varētu darīt, lai beidzot taču ceļš Cēsis – Rāmuļi vienmēr būtu izbraucams? Pēc lietus tas ir briesmīgs. Arī greiderēts tas netiek, kad vajag.
Vitolds Bērziņš: – Oktobrī jau divas reizes greiderēts. Iespējams, jau rīt (23.oktobrī) atkal brauks greiders. Septembrī ceļš bija normāls. Oktobra sākuma lietavas pasliktināja segu.
Andris Kazāks: – Tiem, kuri ikdienā brauc pa šo ceļu, ir priecīga ziņa. Jau nākamgad līdz Krīviem paredzēts melnais segums. Tad vairs nebūs jācīnās arī ar putekļiem, lidojošiem akmeņiem.
Melnais segums – tā ir speciāla ceļa virsmas apstrāde. Pierādījies, ka tas labi kalpo. Igaunijā melno segumu izmanto jau daudzus gadus, negaida, kamēr varēs asfaltēt, bet, lai cilvēkiem būtu labāks komforta līmenis, sagatavo melnās segas. Arī to uzturēšana ir vieglāka. Jācer, ka plāni piepildīsies.
– Braucu pāri skaistajam tiltam Zosēnos. Lai arī dārgs, tas priecē un liecina, ka tiek domāts arī par cilvēkiem laukos, kuri brauc ne tikai ar traktoru. Vai varam cerēt, ka vēl kādu upi šķērsos tikpat skaists tilts?
Andris Kazāks: –
Tilts izmaksāja miljonu un 64 tūkstošus latu. Vieta sarežģīta- upe met līkumu, pie tilta pienāk trīs ceļi. Ja būvētu citā vietā, nāktos izbūvēt ceļus, un lētāk nebūtu.
Ir pabeigts kārtējais remonts tiltam pār Vaives upi. Sakārtota ūdensatvade, veikts margu un ietves remonts.
Šim tiltam ir Latvijā vienīgās no koka līmētās sijas. Speciālisti konstatēja, ka tās arī pēc 30 gadiem ir ļoti labā stāvoklī. Bija nepieciešams veikt tikai ārējo impregnēšanu. Savulaik sijas eksperimentālā kārtā līmēja un taisīja Lietuvā. Šis tilts bija Gunāra Puķes diplomdarbs. Tiltiem ar mazu laidumu šis ir optimāls risinājums, ne ļoti dārgs.
Nākamgad plānots rekonstruēt tiltu pār Amatu pie zivjaudzētavas. Tilts ilgi kalpojis, margu daļas izdrupušas.
– Pērn cirta krūmus pie ceļa Mūrnieki – Kārļi. Apsolīja, ka ceļmalu, kur cirta papeles, sakārtos. Bet atstāti kurmja rakumi. Ceļa Drabeši – Kārļi malā četri sausi koki, viens vējā nolūza, tā arī sapuva. Ceļa Cēsis – Ieriķi līkumā stāv nekam nederīgs koks, pūst. Lietas kokus nozāģē, tos ne. Ja kādu ceļa posmu sāk sakārtot, tad vajag izdarīt līdz galam, nevis ķerties klāt citur.
Vitolds Bērziņš: – Tas mums jāizdara.
– Raunai cauri iet valsts ceļi. Pašvaldībā saka, ka nav viņu varā ko darīt. Kādas cerības?
Vitolds Bērziņš: – Vispirms pašvaldībai jātiek galā ar komunikācijām, tad domāsim par ceļu. Kāpums tik liels, ka ar nekādām šķembām nevar nostiprināt. Sarežģīts reljefs. Vidzemes iela ir vienīgā, kas nav asfaltēta, pārējās ir, kaut patlaban ne vēlamajā kvalitātē.
– Pa ceļu Rauna – Valmiera prieks braukt, jācer, ka bedres neveidosies.
Andris Kazāks: – Ūdens atvade sakārtota, ceļš sašaurināts, būs vieglāk uzturams. Desmit gadi jākalpo. -Tātad desmit gadus uz asfaltu nav ko cerēt?
Andris Kazāks: – Zināmā mērā, jā. Zinot, kāds ir, piemēram, ceļš Līgatne – Nītaure, nav jēgas asfaltēt jaunus, ja vecie grūst.
Kādā tikšanās reizē tika uzsvērts, ka 80 procenti pirmās šķiras ceļu Latvijā ir asfaltēti. Vidēji varbūt. Mūsu rajonā tie ir 30 procenti, pārējie tikai gaida. Tuvākajā laikā tiks asfaltēts ceļš Nītaure – Ķeipene. Nauda nāks no Eiropas Savienības programmas. Tā neparedz asfaltēto segu rekonstrukciju. Un atkal veidosies kurioza situācija, posms no Līgatnes līdz Nītaurei, kas ir bēdīgā stāvoklī, kļūs vēl bēdīgāks, bet no Nītaures līdz Ķeipenei būs mūsdienīgs segums, atbilstošs slodzēm. Jāgaida, kad būs finansējums kādā citā programmā.
– Ceļš ir ceļš. Vai veco atjaunot, pirms tas sabrūk pavisam, nav racionālāk?
Andris Kazāks: – Eiropa dod līdzekļus grants seguma pārvēršanai par melno segumu, nevis veco asfalta segu rekonstrukcijai. Tas laiks, kad Eiropa deva naudu asfaltēto ceļu rekonstrukcijai, ir pagājis. Nu šīs vadlīnijas ir mainījušās.Uz ceļa Cēsis – Vecpiebalga darbi varēs turpināties par valsts līdzekļiem.
Jaunpiebalgas virzienā grants posma rekonstrukcija turpināsies. Divreiz izsole nenotika, un ir zaudēts temps. Šogad notiek ceļa Jaunpiebalga – Saliņkrogs projektēšana. Darbus sāks no Saliņkroga, tur būs asfalts. Diemžēl ar neveiksmīgām izsolēm tika zaudēti divi gadi, un nu tie atspēlējās. Varu piebilst, ka projektus izstrādā tiem ceļiem, kurus varētu rekonstruēt tuvākajos divos gados, kad jau ir zināms, ka nauda būs. Jebkurš projekts pēc diviem gadiem vēlreiz ir jāpārskaņo. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc neizsola projektēt tos ceļus, kam naudas vēl nav.
Reizēm tikai iedzīvotāju neatlaidīga bungāšana pie kabinetu durvīm var ko mainīt. Deputāti mainās, līdz ar viņiem prioritātes, vadlīnijas. Ceļš paliek tas pats, iedzīvotāji arī. Par tām vērtībām ir nepārtraukti jāatgādina, bieži vien tie, kas solījuši, vairs nav pie varas.
– Dzirdēju, ka ceļinieku mašīnas tagad aprīkotas ar GPS sistēmām un vadītājiem viegli kontrolēt, kā darbinieki strādā.
Vitolds Bērziņš: – Rīgā varēs redzēt, kur mašīna atrodas. Mēs par savām mašīnām ne. Jā, izskanēja, ka visas ir aprīkotas, bet tas ir pārspīlēti.
-Vai cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga? Ceļmalās tie tiek nīcināti, bet tālāk mežos un tīrumos ne.
Vitolds Bērziņš: – Divos gados tie diezgan panīcināti. Ceļu nodalījuma joslā nīkuļo, vairs tik raženi nav. Ar blakus teritorijām ir, kā ir. Tās īpašnieku ziņā.
Komentāri